Mūzika visnotaļ spēcīgi spēj uzburt atbilstošu svētku noskaņu. Skanot Līgo dziesmām, tradīcijas izdzīvojam daudz dabiskāk un ar lielāku spēku. Mūziķi Rolands Zelčs un Zane Kriumane vasaras saulgriežos dodas radošajos izbraucienos. „Man Jāņi ir noslēpumainākie latviešu svētki,” saka Rolands.
Viņi palīdz cilvēkiem tvert saulgriežu burvību caur senlatviešu rituāliem un dziesmām. „Tas maģiskais, īpašais šajos svētkos ir tas, ka, pirmkārt, tā ir īsākā nakts, daba šajā laikā zied. To sajūtu var notvert, to noslēpumaino sajūtu, tieši caur rituālajām izdarībām. Man tās ir laikam konkrētāk tieši tautasdziesmas. Tautasdziesmas rada to enerģētiku, jo tieši tautasdziesmā ir tas ieslēptais kods, kas dziedot izstaro enerģiju. Tieši to mistiskumu vai noslēpumainību piešķir arī gatavošanās svētkiem kā tādiem: istabu pušķošana, sētu sagatavošana, ja tas ir laukos. Un arī visu rituālu izpildīšana – lauku apdziedāšana, saules pavadīšana, ugunskura iekuršana, atkal saules sagaidīšana. Ja tā nakts tiek visa izturēta un nolīgota ar dziesmām, ar dančiem, ar rotaļām – tas viss rada šo te svētku sajūtu,” stāsta Rolands un Zane.
Saulgrieži ir vieni no kalendārajiem svētkiem, kas gan tradicionālajā kultūrā, gan arī šobrīd cilvēkam palīdz strukturēt laiku. Laiks rit caur notikumiem, caur svētkiem. Tāpat arī enerģētiskais fons saulgriežu laikā ir visai zīmīgs. Skaidro folkloras speciāliste Aīda Rancāne: „Katros saulgriežos viss salāgojas, saskaņojas. Zeme saskaņojas ar debesīm, vīrišķais saskaņojas ar sievišķo. Katros svētkos nozīmīgos dzimst un rodas, tiek radīta jauna pasaule, vecā mirst. Lūk, visi šie lielie notikumi veido saulgriežus.”
Cilvēki jau izsens ir vērojuši dabas ritmus, sekojuši līdzi Saules ceļam. Pamatojoties uz vērojumiem, laika gaitā tika iezīmēti atbilstoši rituāli. Tā veidojās enerģijas apmaiņa starp cilvēku, dabu un Kosmosu. Kāda ir rituālu nozīme, stāsta Aīda Rancāne: „Jānostiprina šis fakts, ka dabā ir notikušas kaut kādas izmaiņas. Šīs izmaiņas notiek it kā pakāpeniski. Mūsdienu cilvēks teiktu – jā, katru dienu kaut kas mainās, nestāv nekas uz vietas. Bet tradicionālajā apziņā izmaiņa ir notikusi tikai tad, kad ir noticis rituāls. Tieši rituālā darbība ir tā, kas visskaidrāk cilvēka apziņā varbūt šo nospiedumu atstāj. Caur rituālu ir visērtāk un visvieglāk komunicēt ar to citādo, ar to svešo.”
Jāņuguns iekuršanas rituāls
Katra darbība un rituāls vai nu attīra, atjauno, vai arī aizsargā un rada, uzsver folkloras speciāliste. Alus un siera gatavošana, peldēšanās, mazgāšanās rasā, lauku un kaimiņu aplīgošana, māju rotāšana, dziesmu dziedāšana un dancošana, ietērpšanās rituālajā apģērbā – tas viss uzbur lielo saulgriežu notikumu.
Viens no spēcīgākajiem vasaras saulgriežu rituāliem ir Jāņuguns iekuršana. Uguni iekur brīdī, kad saule noriet.
Tas ir kā saules aizstājējs šajā pārmaiņu naktī. Jaunās uguns iegūšana ir viens no jaunās pasaules radīšanas veidiem. Tāpēc parasti Jāņu ugunskuru sakrauj no vecās malkas un priekšmetiem, savukārt jaunā uguns tiek iegūta no visa jaunā.
“Pavasara studijas” vadītāja Inese Prisjolkova atgādina – tāpat, kā dabā šobrīd viss mostās, arī mēs ejam uz visstiprāko enerģijas jaudu, kāda vien iespējama. Ja dzīvojam saskaņā ar dabu, saulgriežu laiks ļauj mums plaukt un ziedēt, tikt uz devītā viļņa, uz kura noturamies līdz pat veļu laikam. Inese Prisjolkova stāsta, pie kā būtu jāpiedomā, gatavojoties svētkiem: „Līdz Jāņiem, līdz saulgriežiem ir jāpadara darbi, ir jāsakārtojas, ir jāattīrās. Ir jāuztaisa ģenerālā tīrīšana mājai, ģenerālā tīrīšana prātam, ģenerālā tīrīšana enerģijai. Jāieiet pirtī. Lai tu tiec tāds tīrs un viegls uz tā viļņa. Jo savādāk tu netiec. Tāpēc ir svarīgi, lai tu gatavojies, lai tu saproti, ka tā ir tā robežšķirtne, ka tas ir tas atspēriena punkts, ka tā ir tā pacelšanās.”
Īsākā nakts – spraigākais punkts dabā
„Protams, mēs visi Jāņus svinam 23. datumā, bet patiesībā mēs labi zinām, ka tā īstā nakts, kur tiešām to maģiju var sajust, tā pati īsākā nakts – šogad tas ir 21.jūnijs,” saka Roladns.
Ja kalendāros Līgo svētkus tradicionāli pieņemts atzīmēt 23.jūnijā, saulgriežu spraigākais punkts dabā visbiežāk iestājas jau pāris dienas iepriekš. „Tas ir saistīts arī ar kultūru sajaukšanos, pagānisma nomaiņu pret kristietību. Tā teikt, lai cilvēkos iesētu šo jauno pasaules skatījumu. Tā kā, tie, kas tās tradīcijas vēlas atjaunot, iedzīvināt un veikt, viņi mazliet atiet nost no tā Gregora kalendāra. Un, pateicoties mūsdienu astronomijai, ļoti viegli ir pateikt, kad ir katri saulgrieži. Gadskārtu svētkus vispār svin trīs dienas plus vēl ceturtā, katrai debess pusei sava. Svētkos ir jāpārrada pasaule. To nevar izdarīt tā – čik un ir vienā mirklī.”
Dziedātāja Inga Karpiča, kura šobrīd vada arī latviešu tautasdziesmu sadziedāšanās pasākumus, tautasdziesmu īpašo spēku iepazina pirms vairākiem gadiem. Caur dziesmām iespējams uzsmelt gan spēku, gan iekšēju mieru un piederības sajūtu, īpaši saulgriežu laikā. „Vasaras saulgrieži – jā, tā ir ļoti īpaša diena man. Tā ir tā diena, ko es vienmēr gaidu. Jo īpaši, ja sanāk piedalīties kādos saulgriežu rituālos. Pabūt vienkārši dabā, pabūt tādā iekšējā lūgšanā. Man jau ir bijusi pieredze, ka ir patiešām kādas īpašas durvis un vārti vaļā uz Dievišķo. Un, ja tu lūdz šajā naktī, šajā dienā, tad tas patiešām piepildās. Protams, arī saulgriežu dziesmas, ko dzied šajā naktī. Tās ir ļoti, ļoti tādas mistiskas un maģiskas, kas vienmēr ievelk tādā iekšējā procesā, tādā iekšējā sajūtā, kas mani vienmēr ļoti uzrunā. Kad es pirmo reizi ierados Drustos, svinēt pirmo manu saulgriežu nakti, tad es gribēju zināt visus vārdus, lai varu dziedāt līdzi, jo liekas – tas tik ļoti maģiski ir,” stāsta Inga.
Visas četras stihijas
Gandrīz katrs no mums Jāņu laikā ir izbaudījis pamatīgas lietusgāzes un stipru vēju. Šajā laikā ir klātesošas visas četras stihijas. Mijiedarbojoties ar tām, iespējams uzsmelt enerģiju un spēku no dabas. „Šis ir laiks, kad klātesošas ir visas stihijas. Un visas ir ļoti, ļoti nozīmīgas. Tātad Jāņos tā ir Zeme, jo mēs ar basām kājām – tautas tērpos. Un sievietes kustina to apakšējo mandalu, lai saņemtu pēc iespējas vairāk Zemes spēku. Tad mēs kurinām ugunskuru, lai Uguns ir klātesoša. Visbiežāk tās ir gana vējainas dienas, un mēs dabonām to Gaisa enerģiju. Plus mēs vēl dziedam, mēs ļoti elpojam, iekšā, ārā, dziļi, harmoniski. Un bieži vien gadās, ka mums ļoti klātesoša ir Ūdens stihija. Mēs dabonām lietutiņu, dabonām rasu. Mēs mijiedarbojamies šādi ar visām četrām, un tas ir ļoti, ļoti vērtīgi,” skaidro Prisjolkova.
Katru gadu enerģētiskais fons Līgo svētku laikā mēdz mainīties. Astroloģe Rita Riekstiņa atklāj, kam gatavoties un kāds tas būs šogad: „Ļoti spēcīga ir gan lauvas, gan auna zīme. Planētu kombinācija ir tāda, ka cilvēki būs tādi – kā no ķēdes norāvušies varbūt. Bet tādā pozitīvā ziņā. Tā kā daudz dullāki un daudz trakāki. Būs pašiem sajūta, ka viņi var vairāk. Labā ziņa – jā, ja tam pieslēgsies galva klāt, ja cilvēki sapratīs, ko viņi dara, tad bez tāda baigā riska. Bet uz tāda negatīvā fona, es teiktu – var sanākt sasolīt kaut kādas lietas, kuras neizdodas īstenot.”
Aizsardzību un spēku cilvēki meklē arī tautasdziesmās, atgādina dziedātāja Inga Karpiča. Turklāt viņa atzīmē, ka tautasdziesmu sadziedāšanās tradīcijas šobrīd plaukst ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Cilvēki arvien spēcīgāk pievēršas savām saknēm. Kā izjust tautasdziesmu spēcīgo enerģētiku, dalās Inga. „Ja tu viņai vienkārši ļaujies, aizver acis. Dziedi, atkārto vārdus. Tur ir ierakstīta mūsu senču īpaša enerģija. Ja tu vienkārši atkārto tos vārdus, zilbes, tas pats no sevis strādā ar tevi. Viņš tevi sakārto iekšēji, ienes tādu ļoti patīkamu sajūtu. Tādu pavisam citu skatu uz notiekošo. Jo tautasdziesmās ļoti daudz ir ierakstīta tāda ļoti tīra mīlestība pret jebko. Protams, ir svarīgi, ka atslēdz prātu, kaut kā noliec to prātu un tās domas mazliet malā. Un ļaujies tai dziesmai un tai skaņai, un viss. Un patiešām sāc sajust kaut ko pavisam daudz vairāk, nekā to, ko mēs redzam ar acīm. Un tas ļoti iedvesmo,” stāsta Inga.
Lai arī kur mēs svinētu vasaras saulgriežus – lielā pūlī pēc senlatviešu tradīcijām vai šaurā ģimenes lokā lauku mājās – vasaras saulgrieži ir un paliek enerģētiski spēcīgs laiks, kad varam izmantot mūsu senču viedās zinības un uzsmelt dabas un Visuma uzkarsēto spēku, tā dziedinot savu ķermeni un garu.
