Krūts vēzis var skart arī vīriešus

Krūts vēzis ierasti tiek uztverts kā slimība, ar ko slimo tikai sievietes. Taču tā nav – ik gadu ap 10 saslimšanas gadījumiem Latvijā atklāj arī vīriešiem. Tomēr tieši tas, ka vīriešus krūts vēzis skar tik reti, var iemidzināt vīriešu modrību laikus atklāt kādas izmaiņas.

Izdalīti statistikas dati par saslimstību ar krūts vēzi vīriešiem pieejami vien līdz 2017. gadam. Taču tie tāpat sniedz ieskatu tajā, cik šī slimība ir maz izplatīta vīriešu vidū.

Piemēram, 2017. gadā pirmreizēji krūts vēzis atklāts 1143 cilvēkiem – to vidū bija desmit vīrieši.

Bet vēl gadu pirms tam krūts vēzi pirmreizēji atklāja 1215 cilvēkiem – astoņi no tiem bija vīrieši.

Biežāk atklāj gados veciem vīriešiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas onkologu asociācijas prezidents un Latvijas Krūts slimību asociācijas valdes loceklis, onkologs Jānis Eglītis savā darbā ar vīriešiem, kuriem diagnosticēts krūts vēzis, sastopas ļoti reti.

Krūts vēzis var skart arī vīriešus
00:00 / 05:33
Lejuplādēt

Viņš skaidro – parasti tie ir vīrieši vecumā virs 60, pat virs 70 gadiem. Jaunāki ir ļoti reti. Protams, vīriešiem krūts vēzi neatklāj skrīningā un kopumā populācijā tas vīriešim sastopams daudzkārt retāk. Tieši retā sastopamība vīriešu vidū, iespējams, iemidzina viņu modrību. Proti,  kungi nereti pie ārsta vēršas ar jau vairāk attīstījušos krūts vēzi nekā sievietes.

“Es teiktu, ka vīriešiem pirmā stadija tiek atklāta ļoti, ļoti reti. Pamatā tā ir otrā un trešā stadija. Ceturtā stadija? Varbūt atsevišķos gadījumos tādi gadījumi var būt, kur jau ir ar metastāzēm citos orgānos, bet es teiktu, ka visbiežāk ir ar palieliem veidojumiem krūts pašā dziedzerī vai pat jau ar ādas iesaisti un izmaiņām limfmezglos. Vīriešu gadījumā vispār nav runas par nulltās stadijas [krūts] vēzi, kas sievietēm dažkārt tiek atklāts. Un pasaulē tie ir pat padsmit procenti, bet vīriešiem, jā – tās noteikti ir situācijas, kad ir jau taustāms veidojums.”

Šis veidojums atklājams, vien veicot pārbaudes.

Onkologs Eglītis aicina – reizi divos vai trīs mēnešos ar pirkstiem pārbaudīt krūts gala apvidu un meklēt, vai tur nav uzradušies kādi sacietējumi vai “bumbuļi”.

Tomēr viņš mierina – pat ja pašpārbaudē atklājas izmaiņas, absolūtā vairumā gadījumu tā ir labdabīgā krūts dziedzera palielināšanās jeb ginekomastija.

“Tā var būt fizioloģiska pubertātes vecumā vai kā blakus efekts kādu medikamentu lietošanai. Mēs redzam, ka ļoti bieži tas ir cilvēkiem, kas aktīvi nodarbojas ar ķermeņa būvēšanu, izmanto anaboliskos preparātus un pārtikas piedevas. Tur tas ir diezgan bieži. Bet nav īsti korelācijas krūts dziedzera labdabīgai palielināšanai ar krūts dziedzera vēzi – tas ir diezgan nesaistīti,” stāsta Eglītis.

Slimība var attīstīties arī tad, ja vīrietim nav izteikti redzamas krūtis

Lai saslimtu ar krūts vēzi, nemaz nav nepieciešamas redzamas krūtis – proti, krūts dziedzera vēzis var skart arī pavisam slaidus vīriešus ar pilnībā līdzenu krūšu līniju. Tam nav nekādas nozīmes. Taču salīdzinoši labā ziņa – ja runā par mantotu krūts vēzi (ja kādam radiniekam tas bijis), to nodot nākamās paaudzes vīriešiem ir ļoti maza iespējamība.

Eglītis aicina – jebkādu izmaiņu gadījumā jākonsultējas ar ārstu, lai pārliecinātos, ka procesi krūts apvidū ir labdabīgi.

Tam, ka absolūtā vairumā gadījumu vīrieša krūtis skar ginekomastija, nevis krūts vēzis, piekrīt arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, virsārsts krūts ķirurģijā Arvīds Irmejs. Viņš skaidro – slimības izpausmes vīriešiem neatšķiras no tā attīstības sieviešu ķermenī un arī ārstēšana ir tāda pati.

“Ja tiešām tas sabiezējums apstiprinās, tad tieši tāpat kā sieviešu gadījumā, – ja var, uztaisa mamogrāfiju, sonogrāfiju. Ja pārbaudēs aizdomas apstiprinās, pacientu sūta pa zaļo koridoru uz krūts centru Stradiņa slimnīcā vai Austrumu slimnīcā, vai Liepājā, vai Daugavpilī.”

Tomēr Irmejs nenoliedz – krūts vēzis vīriešiem ir ļoti reti sastopama slimība, tādēļ gan pasaules – un jo īpaši Latvijas – mērogā būtu vēl daudz ko pētīt, lai būtu pilnīgi droši par slimības attīstību un iemesliem.

“Ir jāsaprot tas, ka šo gadījumu ir ārkārtīgi maz, līdz ar to – ko mēs Latvijā varam izpētīt, ja mums ir gadā 10 gadījumi, tad pa desmit gadiem, ja mēs visus būtu apkopojuši, būtu 100 gadījumi. Šī joma arī lielajās valstīs ir diezgan sarežģīti pētāma. Skaidrs, ka būtiskā daļā gadījumu krūts vēzis vīrietim attīstās ģenētikas dēļ.”

Var saņemt psiholoģisko atbalstu

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe stāsta – daudzu gadu laikā organizācijas biedru atmiņā palicis tikai viens gadījums, kad organizācijas sniegto atbalstu izmantojis vīrietis ar šādu pieredzi.

Neviena zināma krūts vēža pacienta–vīrieša nav arī virknē citu pacientu organizāciju. Taču “Dzīvības koka” vadītāja Berķe gan aicina nebaidīties un arī vīriešiem ar krūts vēzi vai jebkuru citu onkoloģisko saslimšanu meklēt atbalstu organizācijās.

“Kopš 2009. gada mēs īstenojam psihosociālās rehabilitācijas programmas, kur parasti piesakās cilvēki pēc onkoloģiskām slimībām un arī slimības laikā. Jā, bija viens vīrietis ar šādu diagnozi. Bet arī kopumā vīrieši pie mums vēršas retāk. Vīrieši bieži sniedz atbalstu savas ģimenes sievietēm, bet tie vīrieši, kas pie mums ierodas kā pacienti, viņi gandrīz vienmēr brauc kopā ar sievām.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt