Pirms gandrīz septiņiem gadiem pēc krūts vēža pārslimošanas un krūts noņemšanas Unai tika veikta rekonstrukcijas operācija.
"Pirms operācijas man tika veikti četri ķīmijterapijas kursi, lai samazinātu audzēju. Uzreiz man ārsts pateica, ka šis veidojums ir tik nelabvēlīgā vietā, ka tomēr krūts būs jānoņem. Bet, protams, man teica, lai es nesatraucoties, jo ir iespējama arī rekonstrukcija," stāstīja Una.
Lai atbrīvotos no audzēja, vajadzēja izgriezt arī apkārtējos audus, tādēļ radās audu defekts. To ir iespējams labot rekonstrukcijas operācijā. Latvijā tās veic dažādiem vēža veidiem, skaidro mikroķirurgs Kalvis Pastars.
"Populārākās pasaulē un arī Latvijā ir mīksto un kaulaudu rekonstrukcijas. Pirms krīzes bija attīstīta krūts rekonstrukcija, kas sievietēm ir ļoti svarīga, slimojot ar krūts audzējiem," teica Pastars.
Latvijā valsts finansē visas, izņemot krūts rekonstrukcijas operāciju. To apmaksāja tikai no 2006. līdz 2009. gadam. Gan Lietuvā un Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas valstīs šīs operācijas apmaksā valsts, bet Latvijā tas diemžēl nenotiek.
"Jāatzīst, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav programmas krūšu rekonstrukcijai
jeb atjaunošanai pēc krūts mastektomijas [noņemšanas]," stāsta mikroķirurgs Gundars Krauklis, kas specializējas krūšu rekonstrukcijā.
Unai operāciju veica 2010. gada sākumā, kad par to bija jāmaksā pašai: "Tā kā es strādāju un sapratu, ka krūts ir daļa no manas sievišķības, un arī ārsts ļoti labi paskaidroja un parādīja, kā sievietes izskatās pēc krūts noņemšanas un kā - ar implantiem, es izvēlējos rekonstrukciju veikt.
Bet tas bija diezgan dārgi, tas nebūtu pa spēkam vidusmēra pacientam."
Krūts rekonstrukcijas operācijas izmaksā vairākus tūkstošus eiro. Valsts finansē tikai ārēju krūts protēzi, ko ieliek speciālā krūšturī, arī par to pacientam jāmaksā vienreizējs līdzmaksājums - 7,11 eiro.
Tomēr vēl arvien daudzi domā, ka bez krūšu rekonstrukcijas var iztikt. "No malas var šķist - kas tad tas ir, ieliks protēzi un neko neredzēs. Bet to, ka tu sajūti savā ķermenī dzīvu miesu, jūti to dzīvo, silto ādu, tas ir pavisam kas cits.
Tā ir tā mūsu pašapziņa, kas mums šajā gadījumā ir ļoti vajadzīga,” stāsta Una.
Jautāts, ko darīt tām sievietēm, kam nav līdzekļu operācijas veikšanai, Krauklis iesaka: "Varbūt izrādīt pilsonisko aktivitāti, kontaktēties ar sieviešu organizācijām, kuras tālāk varētu panākt šāda finansējuma atjaunošanu."
Gan mikroķirurgi, gan krūts vēža pacientes uzskata, ka šīs operācijas valstij būtu jāapmaksā. Ja sieviete dzīvo bez krūts un nevar atļauties to atjaunot, sajūtas ir ļoti traumatiskas.
"Tu redzi savu ķermeni spogulī un tev liekas, ka viss ir kārtībā. Līdz ar to tas dod iespēju aizmirst par šo slimību, šo problēmu, un tas jau ir svarīgākais, kas mums vajadzīgs, - aizmirst," atzina Una.
