Gurķi tradicionāli uzskata par ļoti vieglu un diētisku produktu, ne velti – simts gramos ir vien 15 kalorijas. Arī tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu tajā ir gauži maz.
Gurķis gan satur pieklājīgu daudzumu šķiedrvielu – aptuveni 0,5 gramus uz 100 gramiem produkta. Gurķos, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, ir arī visvairāk ūdens. Tikai simts grami gurķa satur gandrīz 97 gramus ūdens. Sertificēta uztura speciāliste Ilze Lutere atzina, ka šķiedrvielu un lielā ūdens daudzuma dēļ šis patiešām ir ideāls produkts svara zaudēšanas programmās.
Taču vēl gurķī ir arī dažādas bioloģiski aktīvas vielas. Gurķos ir B5 vitamīns, kā arī 100 gramos šī dārzeņa ir aptuveni 12% C un 14% K vitamīna dienas devas. Tāpat šis dārzenis satur arī dažādas minerālvielas – magniju, mangānu, 6% no kālija un 12% no dienā ieteicamā hroma daudzuma. Hroms ir minerālviela, kurai der pievērst uzmanību, ja savā uzturā grib samazināt ogļhidrātus saturošu produktu daudzumu. Uztura speciāliste skaidroja, ka hroms var mazināt tieksmi pēc tiem.
Gurķus par vērtīgiem padara arī antioksidanti un bioaktīvi savienojumi. Vērtīgākie antioksidanti ir flavonoīdi un tanīni, kas organismam palīdz cīņā ar brīvajiem radikāļiem un var samazināt dažādu hronisku slimību riskus.
Uztura speciāliste Lutere arī īpaši izcēla cucurbitacīnu – bioaktīvo savienojumu gurķos. Tas dārzenim piešķir rūgtumu un lielākoties ir koncentrēts tā mizā. Cucurbitacīniem piemīt pretiekaisuma īpašības. Tāpat tie var samazināt onkoloģisku slimību riskus un pat cīnīties ar atsevišķām vēža šūnām. Vēl tiek uzskatīts, ka šis savienojums var palīdzēt arī cīņā ar diabētu un aterosklerozi.
Vislabāk gurķus, protams, ir ēst svaigā veidā – tas organismu pilnvērtīgi nodrošinās ar visām iepriekš minētajām vērtīgajām vielām.
Turklāt, jo īpaši karstā laikā, gurķi arī palīdzēs izvairīties no organisma atūdeņošanās. Tajā pašā laikā uztura speciāliste tomēr aicina ar to, gluži tāpat kā ar jebkuru citu produktu ēšanu nepāspīlēt, proti, neēst gurķus katru dienu un katrā ēdienreizē.