Stradiņa Universitātes studentu salīdzinošajos pētījumos konstatēts, ka latviešu studentiem ir sliktāka mutes higiēna kā ārvalstu studentiem. Par spīti tehnoloģijām, kas atvieglojušas stomatoloģijas procedūras, joprojām vērojama negatīva tendence saistībā ar mutes veselību un zobu higiēnu.
„Viens ir uztura režīms – tas, ko mēs ēdam, cik daudz tā pārtika satur cukuru un cik viņa satur skābes, bet arī tas, ka cilvēki mūsdienās mēdz daudz biežāk ēst. Mēs uzskatām par ēdienreizi jebkuru brīdi, kad cilvēks kaut ko ieliek mutē, līdz ar to tādā veidā arī tas ēdiens un tas biežums diezgan stipri bojā zobus. Arī tas, ka mūsdienās ļoti populāri ir dzert ūdeni ar citronu. Un tas ir tas sliktums no zobārsta viedokļa, ka visu laiku tā skābe nonāk mutē,” par tendencēm un to iemesliem skaidro Stomatoloģijas institūta bērnu zobārste Inga Rendeniece.
Arī uztura eksperte Lolita Vija Neimane apstiprina, ka šāda tendence pastāv un norāda, ka problēmas ar zobu kopšanu ir jārisina jau vispirms ģimenes ietvaros, kā to veiksmīgi realizē citas Eiropas valstis. Būtu jāapgūst ārvalstu pieredze un jāmāca zobu kopšana bērniem jau kopš mazotnes un ar dažādiem interesantiem paņēmieniem: „Kaut vai, piemēram, Vācijā, nu viņi daudz lielāku vērību piegriež zobu birstītēm, ar to, ka
ir nolikts pie izlietnes smilšu pulkstenītis, kas parāda, cik ilgi zobiņi būtu pareizi jātīra. Tur tiešām ārkārtīgi lielu vērību piegriež.”
Viena no iespējām, kā veikt zobu kopšanu dienas laikā, kad nav iespēja izmazgāt zobus, ir košļājamās gumijas lietošana. Par tās izmantošanu ir dažādi viedokļi - gan par E vielām, ko tās satur, gan par gremošanas problēmām, ko tās izraisa. Rendeniece norāda, ka no košļenēm baidīties nevajadzētu un atgādina par to efektīvu lietošanu:
„Profilaktiskos nolūkos droši košļājamās gumijas var lietot, bet tas laiks ir 15 minūtes. Cilvēks pakošļā, siekalas ir izdalījušās mutē, un tas aplikums, kas ir sakrājies pēc ēdienreizes, viņš gan košļājot tiek mehāniski notīrīts, gan arī ar siekalām tiek efektīvāk aizskalots. Bet, ja mēs košļājam košļājamo gumiju ļoti ilgi, no tā jau mums, no mutes veselības viedokļa, īsti labuma nav.”
Uztura speciāliste Neimane uzsver, ka katrs pats var izvēlēties – lietot vai nelietot košļājamo gumiju, jo ne no visām E vielām, kas redzamas uz paciņas, ir jābaidās. To starpā ir nevēlamas un caureju izraisošas vielas, taču uzmanība jāpievērš lietošanas devām, lai nerastos problēmas, arī sevišķi uzmanot mazos bērniem:
„Par maziem pavisam bērniem runājot, šeit būtu ļoti uzmanīgi jāizvērtē, vai vispār bērnam dot, jo bērns var norīt košļājamo gumiju, kas nu galīgi nebūtu labi. Pavisam mazi bērniņi neiet pa ielu vieni paši, nepērk kioskos saldumus un neēd, tas viss notiek vecāku klātbūtnē un tad nu lai vecāki ir nu tik mīļi un pacenšas arī tad, kad bērniņš ir paēdis, lūgt izskalot muti, iztīrīt zobiņus un iztikt bez košļājamās gumijas.”
Košļājamo gumiju saturā sastopami gan saldinātāji, gan krāsvielas, kuras var veicināt aknu un nieru saslimšanas. Uz paciņām parasti tiek norādīts aspartāms, kurš var veicināt dažādus blakus efektus, kā arī pievienota norāde par caurejas iespējamību. Nelabvēlīgās vielas kopumā var sastādīt līdz pat 50 procentiem no visa košļājamo gumiju satura.