Kopš jauno cigarešu paciņu parādīšanās palielinājies zvanu skaits uz konsultatīvo tālruni

2008. gadā uz cigarešu paciņām sāka drukāt brīdinājumus par smēķēšanas nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Tur tiek norādīts arī tālruņa numurs, uz kuru zvanīt, ja cilvēks vēlas atmest smēķēšanu. Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrības veselības analītiķe Una Mārtiņsone, kopš parādījušās jaunās cigarešu paciņas, interese par konsultatīvo tālruni stipri palielinājusies.

Divreiz zvanīju uz numuru, kas uzdrukāts uz cigarešu paciņām, taču nesagaidīju atbildi.

Arī Liene, kas atsaucās pieci.lv aicinājumam sociālajos tīklos, esot zvanījusi, bet tas bijis sen un arī toreiz neviens klausuli nepacēla. Vēl reizi neesot mēģinājusi.

Es gan nepadevos, un trešajā reizē izdevās.

„Labdien, es vēlējos jums vaicāt, man ir problēma,” teicu, ka esmu sociālā smēķētāja. „Smēķēju cigaretes nevis visu laiku, bet tā kā pasākumos un ballītēs… un es domāju, ka tas ir aizgājis pārāk tālu.”

Sieviete, kas mani uzklausīja, runāja laipnā un mierīgā balsī un ieteica vairākus veidus, kā smēķēšanu atmest. Var lietot plāksterus, košļājamās gumijas un inhalatorus, taču manā gadījumā to diez vai vajag, jo pietiks ar gribasspēku.

Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrības veselības analītiķe Una Mārtiņsone norāda, ka nevajadzētu būt tādai situācijai, ka cilvēki nevar sazvanīt konsultatīvā tālruņa psihologus.

 „Patiesībā ir tā, ka jo vairāk rodas zvanu, jo vairāk šo operatoru tiek pieslēgts pakalpojuma nodrošināšanai. Līdz ar to mēs cenšamies tomēr nepieļaut situāciju, ka cilvēks nevar ilgstoši sazvanīt operatoru,” stāsta Mārtiņsone.

Una Mārtiņsone norāda – kopš šā gada maija, kad stājās spēkā jauni smēķēšanas ierobežojumi, zvanītāju skaits pieauga. Citus gadus bija tikai ap 30 zvaniem mēnesī.

 „Kopš parādījušās jaunās cigarešu paciņas, mēs redzam stipri palielinātu interesi, kas ir apmēram 200 zvanu augustā,” turpina Mārtiņsone.

„Kādreiz šis numurs darbojās gan kā uzticības tālrunis, kad vēl darbojās Rīgas atkarības un profilakses centrs, vēlāk, kad šī iestāde tika reorganizēta, to pārņēma Rīgas domes Labklājības departaments. Tad tas darbojās vairāk kā tālrunis atkarības jautājumos, un kopš 2015. gada janvāra šo tālruni uztur Slimību profilakses un kontroles centrs, un tieši tas darbojas kā konsultatīvais tālrunis smēķēšanas jautājumos,” stāsta Mārtiņsone.

Visbiežāk, kā norāda Una Mārtiņsone, cilvēki zvana, lai interesētos par to, kā atmest smēķēšanu vai lai iegūtu motivāciju brīžos, kad vēlas atsākt smēķēšanu. Ir arī tādi, kas zvana bieži.

Slimību profilakses un kontroles centrā uzskata, ka tālrunis palīdz cilvēkiem un iespējams tālā nākotnē, līdzīgi kā tas ir ārzemēs, sekos tam, kā zvanītājam veicas.

 „Un atkarībā no pieejamā finansējuma mēs varam domāt, kā uzlabot, un šīs attīstības iespējas ir ļoti lietas. Citās valstīs šis pakalpojums arī tiek izmantots, lai radītu atgriezenisko saiti ar šo zvanītāju. Kad viņš tiek konsultēts, viņam tiek pazvanīts pēc kāda laika un izsekots, kā viņam veicās šai atmešanā un, tādā veidā ilgtermiņā novērtējot, cik efektīgs ir šis pasākums, bet tas, protams, ir saistīts uzreiz ar stipri lielākām finansiālām un cilvēkresursu izmaksām,” skaidro Un Mārtiņsone.

Pašlaik statistikas dati rāda, ka pieaugušie nav mainījuši savus smēķēšanas paradumus, jau vairākus gadus rādītājs ne pieaug, ne samazinās. Taču jaunieši pēdējo četru gadu laikā smēķē par 30% mazāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti