Piemēram, izstādē var atrast metāla bumbiņas, kuras pagrūžot, rodas skaidrība par daudz ko uz Zemes notiekošo. Turpat blakus ir kolbas, augi, dzīvnieki, gleznas un daudz apmeklētāju - tā ir zīme, ka Daugavpilī sāciesZzinātnes festivāls. Tas notiek ik rudeni, un tas jau ir kļuvis par tradīciju, stāsta DU rektors Arvīds Barševskis. „Nu jau astoto gadu Daugavpilī un DU notiek Zinātnes festivāls. Mums ir atklātas lekcijas, atklātas diskusijas, darbojas Zinātnes pilsētiņa. DU atver savas durvis un nāk diezgan daudz cilvēku (..)," klāsta Barševskis.
Viens no Zinātnes pilsētiņas stendiem ir atvēlēts dabai: te redzami augi un akvāriji. „Mēs vēlamies informēt, ka ir šādas invazīvas sugas (..) Cilvēkiem liekas, ka pļavā skaisti zied zeltslotiņas. Īstenībā tās nodara diezgan lielu kaitējumu lauksaimniecībai, ja to izplatība ir pārāk liela," stāsta biologs Uldis Valainis.
Tikmēr, raugoties vēstures liecībās, dažādos materiālos un objektos, ko demonstrē universitātes studenti un mācībspēki, pārņem sajūta, ka vēsture ir strauji augošs un mainīgs process. Te vienuviet gan senie akmens cirvji, 17. gs. Bībele un nedaudz piemirstās kasetes un disketes.
Tepat Zinātnes pilsētiņā DU vecajā korpusā savdabīga gleznu izstāde, arī tas ir zinātnes sasniegums un tas jau ir mākslā, pievērš uzmanību Barševskis. „Kaut ko tādu es vismaz Daugavpilī līdz šim nebiju redzējis. Ir piemeklēta kāda slavena glezna un ir izveidota reāla fotogrāfija, kur ir attēlota šī glezna," norāda Barševskis.
Zinātnes festivāls Daugavpilī risināsies līdz 11. oktobrim, un tas nozīmē, ka vēl divas dienas ir apmeklētāju pilnā rīcībā.
