Rīta Panorāma

Lindas Garančas mūzikas studijas jauniešu kopīgi rakstītā dziesma “Kopā”

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Koksaki vīrusa izplatība

Koksaki vīruss: No kurienes tas cēlies un kā pasargāt bērnus?

Šobrīd, līdzīgi kā citās vasarās, kad enterovīrusi kopumā izplatās straujāk, aktivizējies Koksaki vīruss. Šis vīruss izplatās ne tikai tiešā ceļā no cilvēka uz cilvēku runājot, klepojot un šķaudot, bet arī lietojot vai aiztiekot inficēta cilvēka sadzīves priekšmetus un pēc tam liekot pie deguna vai mutes nenomazgātas rokas. Koksaki vīrusa infekcija reizēm tiek sajaukta ar vējbakām, jo abām šīm infekcijas slimībām ir līdzīgas izpausmes. 

Pēdējā laikā ir vērojams lielāks inficēšanās gadījumu skaits ar Koksaki vīrusu. Šis vīruss Latvijā nav nekas jauns. Pirmo reizi tas atklāts jau 19. gadsimta beigās ASV. 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas nodaļas virsārste Liene Smane norādīja: „Koksaki vīruss pieder pie enterovīrusu grupas, ir vairāki Koksaki vīrusu serotipi, un līdz ar to Koksaki vīrusi ierosina klīniski dažādas saslimšanas, ar ko mēs tagad vairāk sastopamies, un mūsu novērojumi liecina to, ka šo gadījumu skaits ir pieaudzis.”

To, ka šis vīruss vairāk izplatīts bērnu vecumā, nosaka imūnsistēmas īpatnības, kā arī tas, ka bērni parasti ciešāk kontaktējas.

Smane skaidroja: “Tā ir pēdu, plaukstu, mutes slimība un herpangīna. Biežāk mēs redzam  saslimšanu līdz 10 gadu vecumam, bet, protams, var slimot arī pusaudži un pieaugušie. Klīniski tas izpaužas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un klasiskajiem izsitumiem uz pēdām, plaukstām un sāpīgu enantēmu mutes dobumā. Protams, klīniskās izpausmes ir atkarīgas no serotipa veida un izsitumi var lokalizēties arī citviet uz ķermeņa.”

Ja imunitāte nav novājināta, ierasti saslimšana ar vīrusu norit vieglā līdz vidēji smagā formā. 

Ģimenes ārste Dārta Geižāne norādīja: “Ļoti retos gadījumos Koksaki vīruss var komplicēties un attīstīties meningīts, kas, protams, ir ļoti nopietna situācija, bet tas notiek ļoti reti. Principā tā ir uztverama kā visparastākā vīrusa saslimšana, ņemot vērā šos apstākļus, ir jāseko līdzi simptomu attīstībai.”

Tipiskas Koksaki vīrusa pazīmes ir izsitumi uz ādas, kas nereti pēc laika pārvēršas mazos ūdeņainos pūslīšos un vēlāk šajās vietās var sākties ādas lobīšanās un ne tikai. 

Smane sacīja: „Pēc Koksaki vīrusa, ko mēs redzam, vienu līdz 3 nedēļas pēc akūtās saslimšanas var bērnam lobīties āda uz plaukstām un pēdām un pēc mēneša līdz 3 mēnešiem no šīs  saslimšanas var pat būt nagu izmaiņas.”

Šis vīruss ir ļoti lipīgs, tāpēc ģimenes ārste Geižāne skaidroja, kas būtu jāņem vērā, lai samazinātu iespējamos saslimšanas riskus: “Pirmkārt, ievērot epidemioloģisko drošību, ko mēs esam jau visi diezgan labi iemācījušies. Pietiekami lipīga slimība, līdz ar to tomēr neejam uz dārziņiem, pēc iespējas ierobežojam kontaktus – slimniekam vajadzētu būt izolētam, nevajadzētu lietot ar slimnieku vienus un tos pašus sadzīves priekšmetus, tāpat arī no tuva kontakta izvairīties, tas ir pirmais, otrais – sazināties ar ģimenes ārstu.”

Speciālisti norādījuši, ka no šīs saslimšanas nebūtu tik ļoti jābaidās, vienkārši jāreaģē uz situāciju, un, ja tā kļūst nopietnāka, attiecīgi jārīkojas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt