Ir derīgi un nederīgi pelējumi
Pelējuma sēņu grupā ietilpst gan tādi organismi, kas cilvēkam ir ļoti netīkami, gan tādi, kurus itin bieži izmantojam ikdienā noteiktās tehnoloģijās un industrijās.
“Piemēram, atceramies stāstu par Flemingu un penicilīnu. Flemings novēroja, ka uz mikrobioloģiskās plates vietā, kur izaug pelējuma sēne, apkārt neaug baktērijas.
Viņš izdarīja secinājumu, ka pelējuma sēne, ļoti iespējams, izdala kaut ko, kas traucē baktērijām augt. Tā tika atklāts penicilīns. Ar penicilīnu sākās antibiotiku ēra. Savukārt cits piemērs – tā sauktais melnais pelējums, kas dzīvo uz maizes, nav izmantojams un to ēst nav ieteicams,” pelējuma sēņu daudzveidību raksturoja Jānis Liepiņš.
Pelējums bojā koka konstrukcijas
Jautāts, cik kaitīgs ir pelējums, kas rudeņos novērojams uz ēku sienām, Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta asociētais profesors Jurģis Zemītis norādīja, ka tas drīzāk ir estētisks bojājums, nevis drauds ēkas konstrukcijai.
“Pašu ēku pelējums konstrukcijas ziņā nebojā. Tas vairāk ir vizuāls defekts, kas ietekmē cilvēka komfortu, gaisa kvalitāti, bet pašas ēkas konstrukcijas pelējums nespēj sabojāt. Pelējums vairāk liecina par citām problēmām, kas varētu apdraudēt ēkas konstrukciju, – par paaugstinātu mitrumu, pazeminātu temperatūru,” skaidroja Zemītis.
Paaugstināts mitrums ietekmē koka konstrukcijas – tas var atstāt paliekošas un nopietnas sekas. Tas var radīt puvi vai trupi, kas saēd konstrukciju. Taču mitrums var negatīvi ietekmēt arī betonu, radot tajā plaisas, kā arī metāla konstrukcijas, radot tajās rūsu, kas savukārt var pazemināt to stiprību.
Vai pelējums kaitē cilvēkiem?
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe, pneimanoloģe Ineta Grantiņa skaidroja, ja pelējums ir iekštelpās un daudz, tad cilvēkam, kuriem ir nosliece uz alerģiju, varētu sākties alerģijas simptomi.
“Simptomi varētu izpausties tādā veidā, ka cilvēks biežāk slimo, ir iesnas un klepus, viņam var būt astma, var asarot acis.
Par pelējumu būtu jāsatraucas tiem cilvēkiem, kam jau ir hroniskas slimības, imūnās sistēmas traucējumi vai novājināta imūnsistēma. Šos cilvēkus tas noteikti ietekmē vairāk nekā tos, kuriem nav ģenētiskas noslieces uz hroniskām slimībām, piemēram, alerģijām, astmu,” norādīja Grantiņa.
Saskaņā ar viņas teikto nav pamata domāt, ka iekštelpu pelējumam varētu būt lielāka ietekme uz bērnu veselību. Taču ir vērts aizdomāties par to, cik daudzas stundas tiek pavadītas telpās, kurās ir pelējums. Bet, ja pelējums iekštelpās jau ir iemeties, tad speciālisti norāda to neņemt nost mehāniskā veidā.
“Pelējums ir sporas, kas, mehāniski noņemot, tiks izplatītas gaisā. Tās pāries no lokālās piesārņojuma vietas, var ietekmēt arī pārējās dzīvojamās telpas un nonākt uz citām virsmām,” norādīja Zemītis. Pelējuma noņemšanai tāpēc jāizmanto speciāli tam paredzēti dezinficēšanas līdzekļi.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
