Sadaļas Sadaļas

Ko īsti satur desas un vai tas ir vērtīgi? Analizē «Pārtikas revidents»

Zinātniskā institūta “BIOR ” laboratorijā analizējot sastāvu 12 Latvijā populārām vārītajām desām un cīsiņiem, LTV raidījums “Pārtikas revidents” secināja, ka dažos no pārbaudītajiem produktiem dzelzs daudzums ir līdzīgs kā liesā gaļā. Uztura speciāliste Tatjana Tepo gan norādīja, ka šos produktus nedrīkst vērtēt tikai pēc dzelzs satura, jo desas un cīsiņi nav uzskatāmi par šīs uzturvielas avotu. 

ĪSUMĀ:

 

Lai noskaidrotu, cik daudz Latvijā populārās vārītās desās un cīsiņos ir olbaltumvielu, dzelzs un nitrītu, zinātniskajā institūtā “BIOR” tika nogādāti 12 produktu paraugu.

Ja liesu gaļu vērtē pēc tā, cik daudz olbaltumvielu un dzelzs tā satur, visvērtīgākā ir liellopu gaļa. Tās sastāvā ir vidēji 20 grami olbaltumvielu un 2,2 miligrami (mg) dzelzs 100 gramos produkta. Otrajā vietā ierindojas cūkgaļa – tur šo vielu ir nedaudz mazāk – vidēji 17 grami olbaltumvielu un 1,16 mg dzelzs 100 gramos, savukārt liesa vistas gaļa satur gana daudz olbaltumvielu (18,9 grami), bet uz pusi mazāk dzelzs nekā liellopu gaļa, vidēji 0,93mg/100g.

Ražošanas procesā vārītajām desām un cīsiņiem itin bieži pievieno dažādas e-vielas, – visbiežāk tie ir nitrīti un fosfāti. Nitrīti desām un cīsiņiem piešķir patīkami rozīgo krāsu, bet tā ir arī potenciāli kancerogēna viela.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnoloģe Ilze Grāmatiņa skaidroja, ka nitrīts darbojas kā konservants pret bīstamo mikroorganismu Clostridium botulinum: “Tā ir ļoti spēcīga inde. Ja mēs saindēsimies ar šo mikroorganismu, tad diemžēl arī sekas var būt diezgan bīstamas, tāpēc šo nitrīta sāli vēl joprojām izmanto tieši gaļas pārstrādē.”

Tehnoloģe piebilda, ka zinātnieki vēl nav atraduši nevienu tikpat efektīvu vielu, kas kavētu šīs baktērijas attīstību, tāpēc produktiem joprojām tiek pievienots nitrīts. Nitrīta izmantošana Eiropas Savienībā tiek ierobežota: daudzums nedrīkst pārsniegt 150 miligramus uz 100 kilogramiem produkta.

Olbaltumvielas

Analīžu rezultāti atklāja, ka lielākā daļa vārīto desu un cīsiņu satur līdzīgu daudzumu olbaltumvielu – vidēji 10,3 gramus uz 100 gramos produkta, kas ir divreiz zemāks nekā liesā liellopu gaļā.

Piemēram, Kurzemes gaļsaimnieka “Cīsiņi bērniem”, “Cīsiņi – tīģerīši”, “Lido doktordesa” un “Rakveres cīsiņi” satur visvairāk olbaltumvielu, taču to šajos produktos ir gandrīz  tikpat daudz kā vienā vārītā olā un uz pusi mazāk nekā, piemēram, liesā liellopu gaļā.

Vismazāk olbaltumvielu tika atklāts divos lētāko vārīto desu paraugos – „Rimi basic“ no veikala „RIMI“ un „Laukuva“ no veikala „Maxima“ , kā arī “Rīgas miesnieka'' ražotajā ''Doktora ekstra” .

Dzelzs

Pētot dzelzs daudzumu laboratorijā nodotajos produktos, atklājās, ka visvairāk to satur “Rēzeknes gaļas kombināta augstākā labuma doktordesa” un “RIMI basic” vārītā desa. Šie produkti satur līdzīgu daudzumu dzelzs kā vidēji liesa cūkas gaļa.

Arī SIA “Valdori”  “Rīgas mini cīsiņi” un “Maxima” “Laukuva” vārītā desa satur tikpat daudz dzelzs kā liesa cūkas gaļa. Savukārt tikpat daudz dzelzs kā vidēji vistas gaļā ir “Lido” doktordesā, Rēzeknes gaļas kombināta “Reālajos cīsiņos” un “Ādažu augstākā labuma doktordesā”.

Vismazāk dzelzs satur “Rīgas miesnieka'' ražotie ''Rakveres cīsiņi”, cīsiņi “Tīģerīši”, ''Kurzemes gaļsaimnieka'' ražotie “Cīsiņi bērniem”, “Forevers minī ekspress cīsiņi” un “Rīgas miesnieka Doktora desa”. Šajos produktos ir mazāk dzelzs nekā 100 gramos liesas liellopu, cūkas un vistas gaļas.

Vērtējot dzelzs un olbaltumvielu rādītājus kopumā, līderpozīcijās izvirzījās  Rēzeknes gaļas kombināta ''Augstākā labuma doktordesa” , SIA “Valdori” ražotie “Rīgas mini cīsiņi” un “Lido doktordesa”.

Sertificēta uztura speciāliste Tatjana Tepo skaidroja, ka lielākoties vairāk dzelzs ir tajos produktos, kuru sastāvā ir liellopu gaļa. Vienlaikus speciāliste arī aicināja neuztvert desas un cīsiņus kā dzelzs avotu: “Es neaicinātu uzskatīt, ka ar desām uzņemsim dzelzi. Gaļa viennozīmīgi ir labāks dzelzs avots par desu”. 

Jāņem vērā, ka desās un cīsiņos ir arī daudz tauku un sāls, kas nav veselīgi. No analizētajiem produktiem visvairāk tauku un sāls bija Rēzeknes gaļas kombināta ''Augstākā labuma doktordesā" un ''Kurzemes gaļsaimnieka'' ražotajos “Cīsiņos bērniem”.

Nitrīti

Nitrītu daudzums visos pārbaudītajos paraugos bija pieļaujamā robežā, kas Eiropas Savienībā ir 150 miligramu uz 100 kilogramiem produkta. Taču visvairāk nitrītu tika atrasts “Maxima” vārītās desas “Laukuva” un “Ādažu augstākā labuma doktordesa dabīgā apvalkā” paraugos.

Sāls un tauki

Uztura speciālisti bieži norāda, ka tauki un sāls - tā ir jo īpaši nevēlama kombinācija pārtikas produktos. Te izceļas divi produkti, kuros ir gan daudz tauku, gan sāls. Tie ir  Rēzeknes gaļas kombināta ''Augstākā labuma doktordesa'' un ''Kurzemes gaļsaimnieka'' ražotie “Cīsiņi bērniem”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt