Klusuma pauze Kandavas atjaunotajā kartodromā varētu ieilgt

Bumerangs - tā visprecīzāk varētu raksturot Kandavas kartinga trases stāstu. Nebūtu kādreiz dome un būvnieki pievēruši acis uz iedzīvotāju interesēm, nevienam šobrīd nebūtu pamata par kaut ko sūdzēties. Arī dabas aizsardzības prasības Kandavā tiktu ievērotas. Tagad lielākie cietēji no konflikta izrādās pilsētas dome, investori, kā arī autosportisti. Ja nekas netiks darīts, tad, iespējams, ar laiku kartinga trasi pārņems daba - uz asfalta izaugs zālīte un pēc kādiem 10-20 gadiem, iespējams, arī koki.

Kandava tiek uzskatīta par Latvijas kartinga galvaspilsētu. Kartinga trase te ir izbūvēta vēl padomju laikos, tomēr tagad tajā valda klusums un miers. Trase tika atklāta 1972.gadā. Pēc neatkarības atgūšanas tā tika pamesta novārtā, līdz 2003.gadā pašvaldība to par vairākas reizes zemāku cenu nekā kadastrālā vērtība pārdeva kādai privātpersonai. 2008.gadā kartadroms piedzīvoja vērienīgas pārmaiņas.

"Iedzīvotāji varēja izteikt savu viedokli par kartinga trases atjaunošanu. Tanī reizē nebija nekādu iebildumu, ka tā tiek atjaunota, jo tā ir vēsturiska Kandavas seja," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja bijušais Kandavas mērs Alfrēds Ķieģelis.

Privātie investori, kas apvienojās uzņēmumā “Braukšanas mācību centrs”, trasē ieguldīja aptuveni 1,5 miljonus eiro. Starp trases akcionāriem bija lasāmi sabiedrībā zināmu cilvēku vārdi - Leons Jakrins, Edgars Skulte, Kārlis Miķelsons, Aigars Štokenbergs, Guntis Rāvis, Jurģis Liepnieks. Tika nomainīti gan trases pamati, gan asfalta segums. Tā tikusi arī ievērojami paplašināta.

"Papildus tika pielikts lielais līkums. Tas ir vienīgais, kas nebija vecajai trasei - mežā iekšā. Trases konfigurācija atbilst starptautiskiem noteikumiem un tā ir pietiekami sarežģīta, lai sportisti varētu apgūt visu ābeci," sacīja trases tehniskais direktors Hugo Jurševskis.

Tomēr šobrīd trase ir slēgta un baumo, ka tā tikšot pieteikta maksātnespējas procesam, jo kartinga trase atrodas tikai 13 soļu attālumā no iedzīvotāju mājām.

Pensionētai juristei Elzai Freibergai vajadzēja cīnīties ar valsts iestādēm aptuveni sešus gadus, līdz izdevās pierādīt, ka trase rada pārāk lielu troksni, tā traucē apkārtējiem iedzīvotājiem un, kamēr trokšņa līmenis netiks samazināts, tikmēr sacensībās šeit nevarēs notikt.

"Pa šo trasi visi brauc pēc iespējas ātrāk, un jebkuras sporta tehnikas radītais troksnis atšķiras no sabiedriskā transporta līdzekļa trokšņa," raidījumam "Vides fakti" stāsta Elza Freiberga. 

Veselības inspekcijas atzinumi liecina, ka trokšņa līmenis tuvējās mājās sacensību laikā par 10-15 decibeliem pārsniedz pieļaujamās normas.

Turklāt sacensības notikušas teju katru nedēļas nogali. Trasē gan neuzskata, ka tā pie kaut kā būtu vainojami, jo daudziem tuvējo māju iedzīvotājiem pret troksni nav iebildumu.

"Vienā teikumā es varu pateikt: alkohols noārda smadzeņu šūnas, un ir arī vienšūnu dzīvnieki," skarbi izteicās trases tehniskais direktors Hugo Jurševskis.

Medijos iepriekšējos gados parādījušās arī publikācijas, ka Freibergu nevis satrauc troksnis, jo viņa pati Kandavā nemaz nemitinoties, bet viņa no trases bagāto īpašnieki pulciņa cenšas izspiest naudu. Pierādījumu šiem apgalvojumiem gan nav, savukārt Freiberga norāda uz citiem apstākļiem.

Mani radinieki Kandavā visu šo laiku jūtas psiholoģiski traumēti, kā arī ir izteikti fiziski draudi. Arī es visu šo laiku tieku psiholoģiski ļoti iespaidota un jūtos arī fiziski apdraudēta," sacīja Elza Freiberga.

Arī šie fakti nav pierādāmi, tomēr Freibergai varētu būt izrādījusies taisnība apgalvojumos, ka trases būvniecība, iespējams, noritējusi nelikumīgi. 2008.gadā trase oficiāli tikusi renovēta, nevis rekonstruēta. Būvvaldē, kuras personāls šobrīd ir mainījies, nespēj izskaidrot iespējamās nelikumības.

"Nu, projekts ir saskaņots," sacīja Kandavas Būvvaldes vadītājs Jānis Jefremovs.

"Rekonstrukcijas gadījumā pie būvniecības darbiem tiek mainīts apjoms vai lietošanas veids, savukārt renovācija ir esošo nolietojušos konstrukciju nomaiņa vai atjaunošana," abus terminus skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas nodaļas vadītājs Renārs Špade.

Tādējādi var secināt, visticamāk, trase tomēr tika rekonstruēta, nevis renovēta. Ja notiek renovācija, tad būvvalde var būt pielaidīgāka, neprasīt tik daudz papīru un saskaņojumus, piemēram, ar Valsts vides dienestu (VVD).

Šī iestāde, nododot trasi ekspluatācija, tika apieta.

Šis varētu būt viens no apstākļiem, kāpēc starp iedzīvotāju mājām un trasi netika izbūvēta trokšņus norobežojoša siena. Tas gan investoriem būtu papildus izmaksājis 400 000 eiro.

Tālāk pētot trases vēsturi, atklājas, ka tā atrodas dabas lieguma "Natura 2000" teritorijā.

Autosacīkstes nebūt nav dabai draudzīgākais sporta veids, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) pret kartadromu iebildumu nav.

"Tā atrodas dabas parka “Abavas senleja” neitrālajā zonā. Tas nozīmē, ka no dabas aizsardzības viedokļa tur ir ļoti minimāli ierobežojumi no mūsu iestādes puses, ko mēs varētu skatīties," sacīja DAP inspektors Dzintars Ozols.

Kandavā vien būtu aizliegts celt debesskrāpjus, vēja ģeneratorus un ierīkot izgāztuvi. Tikmēr pilsētas vadība ir nelaimīga par trases slēgšanu. Pilsētā vairs nav nevienas bankas. Trases darbošanās vismaz nodrošināja regulāru darbu kafejnīcu un viesnīcu darbiniekiem.

"Mēs no savas puses tikai prasām to, lai iesniedz kādus risinājumus, kā atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt trokšņu līmeņa samazinājumu," pavēstīja Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts.

Šobrīd izskatās, ka nevienam nav lieku 400 000 eiro, ko papildus ieguldīt trasē un, iespējams, šis sporta veids Kandavā varētu būt miris uz ilgiem laikiem.

"Mums bija 20 gadi citā valstī, kad varējām šo padomju kļūdu labot un neierīkot jaunu trasi un turpināt padomju laikos pielaisto kļūdu. Varēja uzbūvēt citā vietā vai vismaz uzbūvēt trokšņu sienu," situāciju vērtē Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa.

Sava taisnība laikam ir katrai no konfliktā iesaistītajām pusēm - gan domei, kas vēlas, lai pilsētā notiek dzīvība, gan trasei, kas vēlas rīkot sacensības un apmācīt jaunus sportistus, gan iedzīvotājiem, kuriem troksnis traucē. Tomēr, ja taisnību ir daudz, tad patiesība ir tikai viena – kopā ir jāsadzīvo visām pusēm, un tas ir iespējams tikai tad, ja viens otru ciena un viens otram netraucē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt