Arī šogad Latvija nav iztikusi bez postošām vētrām, Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" devās uz Skaistkalni skatīties, kas tur noticis. Daudzi vietējie uzskata, ka šī vieta ir īpaša ne vien ar karsta kritenēm, kas veidojoties paņem sev līdzi ābeles vai šķūņus, bet šeit dabas varenība parādās biežāk nekā citviet, jo pēdējos gados vairākkārt šeit ir plosījušies stipri vēji. "Todien bija 32 grādu sutoņa un pēc tam tā vētra, tos divus bērzus izgāza ar visām saknēm - tepat kaimiņiem un tad vairākiem vietējiem nolauza ābeles, vienai mājai noplēsa jumtu, nu šādas dabas stihijas šad tad uznāk," stāsta sastaptais vietējais iedzīvotājs Leons.
"Visi koki locījās no viena gala līdz otram. Baidījos, ka nenolauž manas egles. Tā te ir bieži un dikti," piebilst Vizma. Savukārt Valters zina stāstīt, ka "zeme ar debesīm griezās, krusa bija, nu bija traki". Lilita uzskata, ka Skaistkalne ir īpatnēja vieta: "Kokiem zari tinās uz riņķi, tinās kamolā, es pirmo reizi to redzēju tik tuvu. Man liekas, ka Skaistkalnē ar vētrām ir vairāk kaut kas, te ir tāda īpatnēja vieta."
Klimatologi noliedz, ka Latvijā būtu kāda konkrēta teritorija, kur dabas stihijas novērojamas krietni biežāk un uzsver, ka šeit nav plosījusies vētra, bet gan pērkona negaiss, kas nereti var būt postošāks par vētru.
"Vasaras pērkona negaisos visbiežāk veidojas krasas, īslaicīgas vēja brāzmas, kādreiz pat virpuļstabi un to sekas visbiežāk ir lokālas, ne mazāk stipras kā rudens vētrās," stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna. "Tāds tipiskākais vētru laiks ir, sākot no novembra otrās puses, decembris un janvāris. Tendence, skatoties pēdējos 10 gadus, ir, ka vētru sezona iestiepjas arī jau janvārī, kas vēsturiski bija tāds stabils ziemas mēnesis, bet līdz ar temperatūras un klimata maiņām vētru sezonā ir vērojamas nobīdes."
Lai nolauztu vai izrautu kokus ar saknēm, vēja ātrumam ir jābūt vismaz 25 metriem sekundē, un Skaistkalnē vēji mežus nav saudzējuši. "Te nav vēju pilsēta Liepāja, mēs esam Skaistkalnes apkārtnē un redzam, ka te pēc 12.augusta vējgāzes ir gan vienlaidus bojājumi, kur viss ir nogāzts pilnībā, gan arī izlases bojājumi, kur būs sanitārās izlases cirtes," raidījumam "Vides fakti" skaidro Latvijas Valsts mežu (LVM) vecākais meža eksperts Kaspars Riže.
Lai pieņemtu lēmumu, vai nopostītajā mežā veikt kailcirti vai izlases cirti, tiek uzskaitīts, cik ir bojāto un cik nebojāto koku. Ja veselo koku skaits ir mazāks par noteikto normu, tad tiek veikta kailcirte, ja pietiekams, tad izlases cirte. Skaistkalnē vējgāze bijusi gana iespaidīga. "Vējš ir pūtis virzienā no Jaunsaules, vēl nedaudz aiz Kurmenes. Mēs lēšam aptuveni 40 kilometru garu koridoru no 1,5 līdz 2,5 kilometru platumā - tāda šaura strīpa. Viens atzars netālu no Valles ir pagriezies Birzgales virzienā, atzars ir vēl kādus 20 kilometrus liels un viss noticis apmēram piecu minūšu laikā," vērtē LVM pārstāvis Riže.
Lai neaizietu bojā arī apkārtējais mežs, pēc vētras jāveic pirmie darbi. "Sevišķi bīstams pēc tādām vējgāzēm ir astoņzobu mizgrauzis, viņš ir ļoti vērīgs kukainis, kas tūliņ pārbauda, vai koks ir vesels vai nē, un, ja sakņu sistēma ir apraustīta un koks nav vesels, tas nespēj stāties pretim mizgrauzim. Viņi var savairoties un pārņemt mežu. Jā, tā ir ļoti liela nelaime, un pēc vētrām astoņzobu mizgrauzis ir nākošais, kas nodara lielu postījumu," piebilst Kaspars Riže.
Tādēļ, lai mežā nesavairotos mizgrauži un nolauztie koki neaizietu postā, tie ir jāizved no meža maksimāli ātri.
Starp citu, izskanējusi ziņa, ka pēc dažām desmitgadēm Latvija varētu kļūt par vienu no ekskluzīvākajām kūrorta vietām. "Klimata pārmaiņu kontekstā gaisa temperatūra ir nozīmīgākais raksturlielums, un, ņemot vērā to, ka pagājušajā gadsimtā gaisa temperatūra ir ļoti strauji paaugstinājusies un prognozes ir tādas, ka līdz šī gadsimta beigām temperatūra strauji paaugstināsies, tad tādās zemēs kā
Eiropas dienvidos - Spānijā, Itālijā un citās valstīs vasaras sezonas kļūs ļoti karstas un atsevišķas nedēļas vai mēneši var būt tūrisma nozarei tik nepiemēroti, ka cilvēkam vienkārši nebūs tur komfortabli atpūsties un būs jāmeklē atpūtas vietas tālāk uz ziemeļiem," vērtē klimatologs Artis Kabucis.
Sliktākajā gadījumā vidējā gaisa temperatūra var paaugstināties par diviem grādiem, un lielā mērā tas ir saistīts ar siltumnīcefekta gāzu emisiju nonākšanu atmosfērā. Protams, Latvijā cilvēki varētu priecāties par tūristu pieplūdumu un lepoties ar gandrīz 500 kilometru garo jūras robežu, bet jāatceras, ka ar lielāku karstumu gaidāms arī lielāks sausums un biežāk ir iespējami mežu ugunsgrēki, kā arī postošāki pērkona negaisi.
"Gaisa temperatūras paaugstināšanās var izraisīt arī tādas sekas, ka pērkona negaisi kļūs intensīvāki un spēcīgāki, jo pērkona negaisiem tieši temperatūra ir dzinējspēks. Pērkona negaisi var būt ar ļoti stipriem lietiem un vēja brāzmām, kas var izskalot ceļus, nodarīt dažādus postījumus un veidot plūdus pilsētās," pieļauj klimatologs Kabucis. Visuvareni cilvēki varam justies tikai līdz tam brīdim, kad daba parāda savu patieso spēku, tomēr Latvijā iedzīvotāji var būt visai priecīgi, ka nav zemestrīču, vulkānu izvirdumu un vēl citu dabas stihiju.
