Lietus uzplūdi iznīcina putnu ligzdas
Aicinot sabiedrību domāt par klimata pārmaiņām, Mangaļu dabasfonds atklājis izglītojošu projektu "Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem". Projektā dažādi dabas eksperti izvirzījuši piecus simbolus Latvijas dabā, kas atspoguļo cilvēku rīcības un dabas pārmaiņu ietekmi uz saldūdens bioloģisko daudzveidību 30 gadu laikā. Turklāt par pārmaiņām atsevišķas sugas dod signālus jau šobrīd.
Ornitologs Rolands Lebuss norāda, ka viena no ietekmēm uz putniem ir notiekošais upēs. Agrāk palu periodi bija divreiz gadā - rudenī un pavasarī, taču tagad lietus uzplūdi notiek daudz biežāk un pēkšņi arī vasaras laikā, sekas ir izskaloti krasti, kur savukārt mitinās arī putni.
„Šie noskalotie krasti ir arī zildzenīšu ligzdošanas vietas, kur tie rok alas. Ja skalošana notiek pārāk bieži, tad viņa izraktā ala tajā nogruvumā var iet bojā ar visām olām vai mazuļiem un samazinās ligzdošanas sekmes. Otrkārt upes šajos plūdu periodos kļūst duļķainas un zildzenītis savu pamatbarību - zivis vairs nespēj saskatīt kafijas brūnā ūdenī. Tādējādi zildzenīši pamet savas ligzdošanas vietas vai sliktākajā gadījuma no bada iet bojā mazuļi,” skaidro Lebuss.
Jauns mobilais telefons nav nepieciešams katru gadu
Par klimata pārmaiņām jau šobrīd signalizējot arī upes strazdi, kuri šeit ziemo arvien mazāk. Kļūstot siltākam klimatam Latvijā biežāk novērojamas dienvidnieku putnu sugas. Runājot par to, ko ikdienā varam darīt, lai mazinātu savu ietekmi uz klimata pārmaiņām, kuras dabā ir cikliskas,
ornitologs uzskata, ka ikviens var ignorēt patērētāju sabiedrības modeļa likumus, piemēram, jauns mobilais telefons ik gadu nav nevienam nepieciešams, tāpat atkritumu šķirošana un nemēslošana dabā ir sīkumi, kas kopumā var radīt atspaidu dabai.
Attieksme pret augiem vienaldzīga; aizvien upēs mazgā matus
Latvijas Dabas muzeja botāniķe Laura Grīnberga par simbolu klimata pārmaiņām augu valstī izvēlējusies Dortmana lobēliju, kas aug tikai ezeros. Ūdensaugs ir ar nelielu gaiši violetu smalku zvanveida ziedu. Šis augs arī Latvijā iet bojā ūdeņu piesārņojuma un klimata pasiltināšanās kombinācijas dēļ. „Piesārņojums un silts laiks rada strauju eitrofikāciju jeb barības vielu pieaugumu upē, kas izraisa ūdenstilpņu aizaugšanu un zilaļģu ziedēšanu tajās. Un šādās vietās vairs nevar augt Dortmana lobēlija, kas ir indikatorsuga tīriem ūdeņiem. Diemžēl jāatzīst, ka pēdējo 70 gadu laikā mēs esam ļoti daudzos ezeros šo augu zaudējuši, jo ezeri tikuši stipri piesārņoti tieši lauksaimniecības un mājsaimniecību nopludinātā piesārņojuma dēļ. Un šis process vēl aizvien turpinās.
Ja mēs runājam par to, ko katrs no mums varētu darīt, tad mūsdienās šos augus ezeros zaudējam cilvēku nevērības dēļ, jo vietas tagad ir apzinātas un izvietota informācija ezeru krastos, kādos laikos labāk šajās vietās nepeldēt, bet diemžēl cilvēku attieksme ir - tas ir tikai augs, tikai puķīte un nevienu neinteresē. Taču, ja šī puķīte tiek iznīcināta, mēs iznīcinām arī ezeru,” saka Grīnberga.
Eksperte vēl pieminēja ezerus, kas padomju laikā tika pasargāti Ādažu poligona teritorijā, šobrīd tie ātri tiek sabojāti tūristu pieplūduma dēļ gan izbradājot ezeru, gan peldētāji arvien mēdz pat mazgāt matus ezerā un lietot dušas želeju. Tie paši faktori, kas ietekmē lobēliju, ietekmē arī ziemeļupes pērleni, kuru no gliemju dzimtas kā simbolu, kas pakļauts iznīcībai nākotnē, izvēlējies dabas muzeja eksperts Edgars Dreijers. Tiesa gan, pamatā Eiropā to skaits sarucis cilvēku saimnieciskās darbības dēļ, jo agrāk pērli ieguva gliemeni ar nazi pārgriežot, bet statistiski pērli var atrast tikai vienā no 10 000 gliemeņu.
„Upēs veidojas biezs dūņu slānis, kas traucē gliemenēm atstāt pēcnācējus. Viņas pēc vairošanās ir kāpuri, kas ir parazītiski un parazitē tikai lašveidīgajās zivīs, bet kāpuri pēc parazītiskās stadijas ierokas ļoti dziļi upes gultnē un, ja upei ir šis dūņu slānis pa virsu, tad skābeklis nepiekļūst vietai, kur šie kāpuri ir ierakušies. Tātad Latvijā situācija ir tāda, ka šai sugai nav iespēja nodrošināt pēcnācēju izdzīvošanu,” skaidro Dreijers.
Pētnieks: Sabiedrība nevēlas mazināt izmešu daudzumu
Arī kukaiņu pasaulē klimata pārmaiņas jau šobrīd manāmas Latvijā. Purva sugas izzūd, ienāk citas sugas. Ķiršu mušas, kas ir izteikts dienvidnieks nu atrodams arī Latvijā un, protams, ir kaitēklis saldo ķiršu kokiem, īpaši Kurzemē. Pēdējos gados parādījies arī klejotājsisenis no Viduseiropas, lapseņveida zirneklis un citas sugas. Entomologs Voldemārs Spuņģis skaidro, ka arī zaļajai upjuspārei līdzīgi kā zivju dzenītim nepieciešams dzidrs ūdens barības meklējumos. Zemgalē, kur ir spēcīga lauksaimnieciskā darbība, šo spāri vairs nevarot atrast, jo ūdeņos arī novērojama eitrofikācija
Projekta eksperti atzīst, ka klimata pārmaiņas ir dabisks process, taču cilvēka rīcību dēļ sasilšana ir īpaši strauja un daba rezultātā cieš vairāk kā iepriekšējos pārmaiņu ciklos, jo nespēj pielāgoties tik ātrā tempā. Spuņģis uz nākotni raugās skeptiski, jo cilvēce patvaļīgi izmešus mazināt nevēlas. Kukaiņu pētnieks pārliecināts, ka liela loma cilvēku izglītošanā un mīlestības pret dabu veicināšanā ir tieši medijiem
Cilvēki aizvien neredz savas rīcības ietekmi uz dabu
Pasaules dabas fonda direktors un mežu aizsardzības speciālists Jānis Rozītis stāsta, ka Latvijā vidēji gadā viens cilvēks rada 5,14 tonnas oglekļa dioksīda. Lai apturētu neatgriezeniskas klimata pārmaiņas un saglabātu līdzšinējo līdzsvaru dabā, viens cilvēks nedrīkstētu radīt vairāk par 2,7 tonnām. „Skaidrs ir tas, ka vienā pusē ir dabas sistēmas, kas nodrošina sugu eksistenci, otrā pusē esam mēs - cilvēks - ar savām tradīcijām un ieradumiem. Mūsu rīcību un domāšanu var sadalīt trīs daļās - dzīvesveids, tirgus mehānismi un spēles noteikumi. Taču ir jāpatur prātā, ka biosfērai ir sava kapacitāte, līdz ar to ir virkne lietu, ko varam darīt gan dabas kapitāla vairošanā, gan arī šo spēles noteikumu mainīšanā. Jādomā gan par fiskālām sistēmām, likumdošanas normām un sabiedriskajām politikām. Tās lielās atbildības sākas tieši lielos biznesa sektoros, kāda ir jūras un mežu pārvaldība, lauksaimniecība, kā strādā bankas un finanšu institūcijas, kādas atbildības uzņemas valsts un pašvaldība un tur arī sākās patiesā vides aizsardzība,” klāsta Rozītis.
Savukārt jau labu laiku viens no rīkiem, kā indivīds var pārbaudīt atbildību pret apkārtējo vidi, ir Pasaules dabas fonda mājaslapas klimata kalkulatorā ievadot informāciju par savu dzīvesveidu un saņemt ieteikumus, ko mainīt savos ikdienas paradumos. Vides ministrijas Klimata un vides politikas integrācijas departamenta direktore Ilze Prūse norāda, ka viena no būtiskākajām problēmām ir fakts, ka sabiedrība arvien neredz savu ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Eksperti ir vienisprātis, ka sabiedrības izglītošana ir visefektīvākais veids, kā kaitējumu dabai un klimata pārmaiņu tempu mazināt. Mangaļu dabas fonds prezentāciju par dažādu sugu nākotni izplatīs arī skolās un pašvaldībās.
