"Diemžēl klepošana ir viena no problēmām, protams, ne pati aktuālākā, bet viena no. Cilvēki uzdrošinās klepot pat klusākajos brīžos. Viņi nepadomā, ka, pat ja viņam tik ļoti nāk tas klepus, viņš var varbūt pagaidīt līdz kādai skaļākam mirklim," sacīja Nacionālā teātra pārstave Līga Rimšēviča.
Kā Nacionālajā, tā arī Dailes un Rīgas Jaunajā teātrī atzīst, ka skatītājiem Latvijā nav īsti pareizas teātra skatīšanās kultūras. Savā pieredzē par piedzīvoto Berlīnes filharmonijā dalījās Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Zālē bija pilnīgs absolūts klusums, izskatījās, ka tur muša nevar iesīkties, un man mazlietiņ tā kā kaut kas kasās, un es tā vienreiz izdaru "khe", un blakussēdētājs, kungs gados, ļoti solīds ar tauriņu iebāž roku kabatā un, lai būtu absolūts klusums, izvelk mazu tabletīti, iedod man un pasaka vēl, lai es nesaku paldies," savā klepošanas pieredzē dalās Ojārs Rubenis.
Teātru pārstāvji gan norāda, ka klepus tabletes vai ledenes ne vienmēr ir labākais risinājums, jo to čaukstošie papīrīši var radīt vēl lielāku diskomfortu apkārtējiem. Nacionālajam teātrim ir savs risinājums.
Mēs, Nacionālajā teātrī, esam domājuši par to jau izsenis, mums ir speciālas klepus tabletītes, bet protams, nevar garantēt, ka taisni šīs vienmēr palīdzēs, bet es domāju, ka katrs cilvēks tomēr, ja viņš jūt, ka viņam ir problēmas ar klepu, nākot uz teātri padomā, kā to maksimāli novērst."
Taču izrādās, ka ne vienmēr klepus rosinātājs ir saaukstēšanās, sasmaržojusies blakussēdētāja vai putekļains gaiss. Īpaši situācijās, kad pēc viena klepotāja piemēra tam pievienojas puse zāles.
"Nu ne jau visiem pēkšņi putekļi ieskrēja kaklā vai visi pēkšņi ir saaukstējušies. To mēs varētu skaidrot ar to, ka cilvēkiem iekšā ir kaut kāda emocija, kaut kāda nepatika pret to, kā blakus kāds uzvedas, kāda ir izrāde vai kāda aktiera sniegums. Un viņš to īsti skaļi izteikt nevar, jo mēs nesāksim kliegt, bļaut, ka mums viss nepatīk. Mēs to izteiksim ķermeniskā reakcijā, tas būtu tāds 'kmh'," uzskata ārsts-rezidents psihosomatiskajā medicīnā un psihoterapijā Artūrs Miksāns.
"Izrādās, ka tas, ko cilvēks dara, ne vienmēr ir apzināts un tiek kontrolēts. Šajā gadījumā tas ir klepus reflekss. Izvairīties no klepošanas savā veidā būtu izpaust verbāli to, ko mēs reāli jūtam, ko mēs domājam, jo šinī brīdī klepus ir neverbāla izpausme. Silts dzēriens, piens, kafija, šampanietis - vienalga to nekādā veidā neietekmēs. Tieši pretēji, tas pēc tam dos ieganstu izskaidrot to tādējādi, ka redzi - tāpēc, ka es sūkāju ledeni, tāpēc es šobrīd klepoju," vērtē Miksāns.
Var secināt, ka klepošanu izrāžu laikā izskaust neizdosies. Lai to mazinātu, var laikus sagatavot kādu ledeni bez papīrīša. Ja arī tas nelīdz, tad ir skaidrs, ka ķermenis signalizē par nepatīkamu izrādi, tāpēc labāk doties mājās, lai netraucētu citiem.
