Latvieši par sulu mēnesi dēvē aprīli, lai gan sulas var iegūt jau daudz ātrāk. “Sauleskalnu” māju saimnieks Vilnis šogad pirmo reizi sulas no kļavām tecinājis jau janvāra beigās, jo laika apstākļi esot bijuši piemēroti. Februārī gan bijis aukstāks laiks un sulu tecināšana bija jāpārtrauc. Lai gan saulaino dienu šobrīd nav, zeme ir pietiekami silta, lai turpinātu sulu tecināšanu.
„Kādreiz ir sniegs diezgan pulka, tad saulaināks, siltāks kad paliek, tad jau var. Sezona ir jānotrāpa, jo viņa ātri beidzas. Tā kā tagad labi tek, tad pa dienu ir pieci litri,” stāsta “Sauleskalnu” māju saimnieks Vilnis Freimanis.
Kā atzīst Vilnis, sulas tecina no viena konkrēta koka. Esot mēģinājis tecināt no citām kļavām, bet garša neesot bijusi tik salda. Atšķirībā no bērziem kļavām urbuma vietas aizaugot, tādējādi nav iespējams ielaist kādas slimības un katru gadu var tecināt no tā paša koka. Tāpat kā Vilnis, kāda daudzbērnu ģimene Talsu novadā kļavu sulas lieto veselības uzlabošanai.
„Mēs tātad uzņemam dzīvu ūdeni, kas ir pilns ar vitamīniem, minerālvielām, vēl dažādām labām lietām, kas attīra organismu. Un kļavu sulām ir arī tāda laba lieta, ka viņas attīra arī asinis,” skaidro talseniece Gita Vadone.
Vadone uzsver, ka sulas esot ļoti labas tieši tad, kad ziemu nomaina pavasaris, kad esot vēl tumšais laiks.
Kļavu sulas dodot nepieciešamo enerģiju un spēku ikdienas gaitām. Gitas ģimenē aug pieci bērni, bet ne visiem kļavu sulas garšo salduma dēļ. Kā viņa pamanījusi, bērni, kuri sulu lieto, esot enerģiskāki un dzīvespriecīgāki.
„Tie, kas nedzer, viņiem ir kaut kādas dusmiņas vairāk redzamas, mazāk savaldīgi, mazāk apmierināti ar to, kas notiek, ir miegainums,” skaidro talseniece.
Atšķirībā no bērzu sulām kļavu sulas nav iespējams uzturēt ilgāku laiku, tās jāizlieto aptuveni 36 stundu laikā. Arī kļavu sulu tecināšanas laiks ir īsāks. Bērzu sulas mēdz sākt tecināt marta beigās, tad kļavu sulas jau beigušās.
