Klasiskais ārstu baltais ķitelis var pārnēsāt infekcijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Baltais halāts ir ārstu simbols jau vairāk nekā 100 gadus. Balto virsvalku jeb ķiteli ārsti esot sākuši valkāt 19.gadsimtā, kad medicīnai sāka izrādīt lielāku cieņu un uzticību nekā pūšļošanai un misticismam. Laika gaitā izpratne par balto halātu mainījusies, tagad ir atklāts, ka tērpa garās piedurknes var pārnēsāt infekcijas.   

19.gadsimtā ārsti centās pārstāvēt sevi kā zinātniekus, un sāka vilkt visatpazīstamāko no zinātnieku simboliem – balto laboratorijas halātu. Tas bija ap 1800.gadu beigām - baltais virsvalks bija kā tīrības un profesionalitātes simbols.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Pirms dažiem gadiem Amerikas Veselības aprūpes epidemioloģijas sabiedrība un citi profesionāļi šo vēsturisko tērpu piedāvāja mainīt. Ārstu mēteļa lielā problēma ir to garās piedurknes. Pētījumi rāda, ka tās var pārnēsāt infekcijas.  

"Ir pierādīts, ka ir riski dažādu infekciju  ierosinātāju pārnesei, ja ir darba apģērbs ar garām piedurknēm un ārsts saskaras ar pacientu un pēc tam dodas pie cita pacienta un saskaras ar citu pacientu; un šādā veidā var notikt patogēno mikrobu pārnese," stāsta Rīgas 1.slimnīcas infekciju kontroles speciālists Uldis Pastuhovs.

Ārvalstīs šo pieeju sauc par “bare below elbows” jeb “kails zem elkoņiem”. Tas nozīmē, ka ārstiem jāvelk apģērbs ar īsām piedurknēm vai jāuzloka piedurknes vismaz līdz elkonim.

Pēc vairākiem gadiem šī ideja ir nonākusi arī līdz Latvijai. Uldis Pastuhovs norāda, ka tas neesot bijis jaunums, tomēr tikai šogad to oficiāli iekļāva Pirmās slimnīcas iekšējās prasībās: "Higiēnas prasības ārstniecības iestādēs nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tie ir 2016.gada 16.februāra MK noteikumi nr.104 "Par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādēs." Un šo noteikumu 6.punkts nosaka - iestāde izstrādā higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plānu, tai skaitā prasības darbiniekiem, darba apģērbam un rotaslietu lietošanai."

Tātad noteikumi paredz, ka slimnīcām ir jāizdomā, kādu apģērbu tajās ārsti valkās. Piedurkņu garums tur nav minēts. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā par piedurknēm runā un mēģina pārliecināt uzrotīt piedurknes tos, kuri pieraduši pie vecā stila.

"Mums tas galīgi nav jaunums. Ja ārzemēs to vēl tikai pēta, tad mēs to sen jau esam sapratuši. Tas pats arī attiecas arī uz ķirurgiem, kuriem dažkārt patīk staigāt vaļā halātiem un šlipsēm ļaut karāties gultiņās - tas mums arī ir aizliegts," stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) infekcijas kontroles dienesta vadītāja Dace Rasmane, norādot, ka pie viņiem īsās piedurknes jau ir sen.

"Vienīgais izņēmums garām piedurknēm ir vienreizējiem virsvalkiem, bet tāpēc tie arī ir vienreizēji, jo mēs izmantojam vienreiz pie viena pacienta un turpat arī izmetam atkritumos, tāpēc arī ir garas piedurknes. Visos citos gadījumos, ejot pie pacienta ir jābūt īsām vai pusgarām piedurknēm."

Medicīniskie apģērbi ir no kokvilnas un poliestera, lai neizšķīstu mazgājot. Tos tīra 90 grādu temperatūrā. Tomēr pat tas nepasargā no iespējas ar piedurknēm pārnēsāt mikroorganismus - tērpu nemazgā pēc katra pacienta apskates. Tātad pastāv iespēja, ka pazīstamākais ārstu simbols var cilvēkiem kaitēt.




 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti