ĪSUMĀ:
Analīžu rezultāti:
Internetā nereti var atrast informāciju, ka ķirbis ir dzelzs, kalcija un kālija avots, kas ir organismam vērtīgas minerālvielas. Lai noskaidrotu, kāda ir patiesā uzturvērtība, uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratoriju tika nogādāti seši ķirbju veidi – sviesta, spageti, riekstu, Latvijas, cepamķirbis un muskatķirbis, kas pirkti lielveikalā "Maxima" un Rīgas Centrāltirgū. Ķirbju šķirnes tika izvēlētas, vadoties pēc tā, kuras ir veikalos biežāk sastopamās.
Līdz ar šīm sešām ķirbju šķirnēm analīzēm nodeva arī divas lielveikalos "Maxima" un "Rimi" iegādātas batātes jeb saldos kartupeļus un divus kabačus – viens pirkts lielveikalā "Maxima", otrs izaudzēts mazdārziņā Ozolniekos. Saldais kartupelis latviešu virtuvē nav bieži sastopams produkts, taču analīzēm to izraudzījās, jo garšas un krāsas ziņā batāte atgādina ķirbi. Savukārt kabacis ir ķirbju dzimtas augs, kas vieglās pagatavošanas dēļ ir iecienīts pircēju vidū.
Analīzēs tika pētīta daļa no elementiem, ko satur šie produkti – dzelzs, kalcijs un kālijs, kā arī smagie metāli svins un kadmijs.
Dzelzs saturs
Dzelzs rādītāji pētītajiem ķirbju paraugiem ir līdzīgi, bet to visvairāk satur ķirbis 'Latvija' un muskatķirbis, vismazāk – cepamķirbis.
Savukārt, ja ķirbja paraugu vidējo dzelzs rādītāju salīdzina ar batāti un kabaci, dzelzs saturs tam ir vismazākais. Veselības ministrija nosaka, ka ieteicamā dzelzs deva dienā vīriešiem ir 9 mg, bet sievietēm – 15 mg. Vistuvāk šīm rekomendācijām ir batāte, bet pārējie ievērojami iepaliek.
Kalcija saturs
Pētot kalcija daudzumu ķirbja paraugos, izriet secinājums, ka šis elements visvairāk ir muskatķirbī, bet četras reizes mazāk – riekstu ķirbī.
Salīdzinot ķirbja vidējo kalcija rādītāju ar datiem par kabaci un batāti, redzams, ka šis elements oranžajā ogā ir teju divas reizes zemāks nekā saldajā kartupelī un nedaudz zemāks nekā kabacī. Taču, tā kā Veselības ministrija dienā iesaka uzņemt 0,8 g kalcija, ir skaidrs, ka tikai batātes, kabačus un ķirbjus ēdot, dienas normu nesasniegs.
Kālija saturs
BIOR analīzes atklāj, ka kālija cepamķirbī ir divreiz vairāk nekā citos paraugos, bet ķirbī 'Latvija' – vismazāk.
Salīdzinot kālija vidējo daudzumu ķirbī ar diviem pārējiem laboratorijā analizētajiem produktiem, izriet, ka tam ir ļoti līdzīgi rādītāji ar kabaci. Savukārt batātei ir pamatīgs atrāviens – tajā ir teju divreiz vairāk kālija nekā ķirbī un kabacī. Ieteicamā kālija dienas deva ir 3,5 g, un to nodrošinās tikai batāte.
Savukārt kaitīgo metālu svina un kadmija visos analizētajos produktos bija krietni mazāk par noteikto pieļaujamo normu.
Ķirbis - labs A vitamīna avots
Komentējot BIOR analīžu rezultātus, veselības centra "Vivendi" uztura speciāliste Aija Libere atzīst, ka batāte ir vērtīgāka mikroelementu un vitamīnu ziņā, tomēr tā drīzāk ir jāuzskata par ogļhidrātu avotu. Proti, saldais kartupelis būs labs aizvietotājs makaroniem, rīsiem, kartupeļiem. "Savukārt ķirbis un kabacis drīzāk būs tiešām kā dārzenis – tur būs vairāk ūdens un šķiedrvielu," skaidro Libere.
Uztura speciāliste norāda, – lai arī batāte uzturvērtības ziņā ir pirmajā vietā, ķirbis būs labs A vitamīna un karatonīdu avots. Turklāt ķirbis ir sezonāls un vietējas izcelsmes. Notiesājot 200 gramus ķirbja, iespējams, uzņemt vismaz 5 % no dienā nepieciešamā tanīna, B6 vitamīna, folijskābes, dzelzs, magnija un fosfora daudzuma.
Savukārt kabacis ir labs C vitamīna avots – tiesa, tas ir ļoti jūtīgs pret termisko apstrādi, tādēļ cepšanās laikā šis vitamīns zudīs, brīdina Libere.
