Ķemeru purvā aizvadīta netradicionāla siena talka

Ķemeru Nacionālajā parkā aizvadīta trešā siena talka, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Agnese Balandiņa. Siena talka notika visai netradicionālā vietā – zāļu purvā Kaņiera putnu torņa un niedrāju laipas apkārtnē.

Nopļauto zāli, krūmus un atvases ciņainajā zāļu purvā vāca 25 lieli un mazi talcinieki. Kuplā skaitā piedalījās arī vietējie iedzīvotāji, kuriem pēc pusdienām bija iespēja sarunā ar botāniķi Agnesi Priedi vairāk uzzināt par dzīvesvietas tuvumā esošajām īpašajām dabas vērtībām un cilvēku lomu to saglabāšanā. Savukārt jaunākie talcinieki kopā ar floristi Initu Šteinbergu veidoja lielākus un mazākus vides objektus – gājputnus simbolizējošas dzērves, kuras tika novietotas zāļu purvā pa ceļam uz Kaņiera putnu torni.

Šobrīd kaļķaini zāļu purvi Latvijā ir reti un kopumā valstī aizņem tikai nedaudz vairāk par 1000 hektāriem. Lielākās platības saglabājušās Rietumlatvijā un Kurzemes piekrastē, tai skaitā arī Kaņiera krastos, kur ir mājvieta daudzām retām un krāšņām augu sugām – tieši šādās vietās sastopama vislielākā orhideju daudzveidība, bet pavasaros kaļķainajos zāļu purvos zied bezdelīgactiņas.

Kaņiera apkārtnē neparasti lielā skaitā sastopami arī kadiķi – šeit ir viena no lielākajām un krāšņākajām to audzēm Latvijā.

Gan pēc izskata, gan izmantošanas zāļu purvs mazliet līdzinās zālājam – gan senos laikos, gan arī mūsdienās tas izmantots gan lopu ganīšanai, gan arī pļaušanai. Tā kā lopi Kaņiera apkārtnē vairs netiek ganīti, vienīgā iespēja ir pļaušana un nopļautās zāles savākšana, ko šogad rīkoja Ķemeru Nacionālā parka fonds un  Latvijas Vides aizsardzības fonds kopējā projektā „Dabas izglītības centra „Meža māja” darbības uzlabošana un pilnveidošana sabiedrības vides apziņas veicināšanai”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt