Nopļauto zāli, krūmus un atvases ciņainajā zāļu purvā vāca 25 lieli un mazi talcinieki. Kuplā skaitā piedalījās arī vietējie iedzīvotāji, kuriem pēc pusdienām bija iespēja sarunā ar botāniķi Agnesi Priedi vairāk uzzināt par dzīvesvietas tuvumā esošajām īpašajām dabas vērtībām un cilvēku lomu to saglabāšanā. Savukārt jaunākie talcinieki kopā ar floristi Initu Šteinbergu veidoja lielākus un mazākus vides objektus – gājputnus simbolizējošas dzērves, kuras tika novietotas zāļu purvā pa ceļam uz Kaņiera putnu torni.
Šobrīd kaļķaini zāļu purvi Latvijā ir reti un kopumā valstī aizņem tikai nedaudz vairāk par 1000 hektāriem. Lielākās platības saglabājušās Rietumlatvijā un Kurzemes piekrastē, tai skaitā arī Kaņiera krastos, kur ir mājvieta daudzām retām un krāšņām augu sugām – tieši šādās vietās sastopama vislielākā orhideju daudzveidība, bet pavasaros kaļķainajos zāļu purvos zied bezdelīgactiņas.
Kaņiera apkārtnē neparasti lielā skaitā sastopami arī kadiķi – šeit ir viena no lielākajām un krāšņākajām to audzēm Latvijā.
Gan pēc izskata, gan izmantošanas zāļu purvs mazliet līdzinās zālājam – gan senos laikos, gan arī mūsdienās tas izmantots gan lopu ganīšanai, gan arī pļaušanai. Tā kā lopi Kaņiera apkārtnē vairs netiek ganīti, vienīgā iespēja ir pļaušana un nopļautās zāles savākšana, ko šogad rīkoja Ķemeru Nacionālā parka fonds un Latvijas Vides aizsardzības fonds kopējā projektā „Dabas izglītības centra „Meža māja” darbības uzlabošana un pilnveidošana sabiedrības vides apziņas veicināšanai”.
