Līdz ar pirmajiem zāles asniem no zemes ārā spraucas arī latvāņi. Vēsturiski Sosnovska latvānis Latvijā ievests pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un viena no pirmajām vietām bija Ķekava. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem latvāņi Ķekavā aizņem 231 hektāru zemes un tā izplatība aizvien pieaug. "Ir īpašnieki, kuri necīnās pietiekoši daudz un neapkaro latvāņus savās zemēs. Tie saauguši grūti pieejamās vietās starp krūmiem un mežā," pastāstīja Ķekavas novada vides un labiekārtošanas darbu vadītāja Sigita Varika.
Viena hektāra latvāņu apkarošana gadā izmaksā vismaz 100 eiro, bet valsts atbalsta programma beidzās, pat īsti nesākusies. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktores vietniece skaidro, ka neveiksmīgs bijis arī mēģinājums piesaistīt Eiropas finansējumu. Šogad ķekavnieki apstiprinājuši savu programmu cīņai ar latvāņiem, kas paredz nopļaut indīgo augu par pašvaldības līdzekļiem, bet rēķinu piestādīt zemes īpašniekam. "Mums ir monitorings. Mums ir žurnāls un veicam apsekojumus, un šajos piecos īpašumos īpašnieki neveica apkarošanas pasākumus," stāsta Ķekavas novada domes pārstāve Varika.
Par latvāņu neapkarošanu piemēro arī naudas sodu. Fiziskām personām līdz 350, bet juridiskām līdz 1400 eiro. Lauksaimniecības zemju īpašniekiem var rasties problēmas saņemt arī platībmaksājumus. Pagājušā gadā šī iemesla dēļ tas atteikts 20 zemju īpašniekiem.
"Kontroles laikā tiek pielietota formula, ka uz 10 metriem var būt trīs augi. Ja viss ir nopļauts, atbalsts netiek atteikts. Ja saimniecība iekrīt fiziskajā kontrolē, tad ir arī mehānisms, kā pārbauda, vai uz lauka aug latvāņi," sacīja Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde vadītāja Solvita Ķikāne.
