Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Meklēs prezidentu kopīgi

Dienas ziņas

Vidzemē gatavojas pavasara lauku darbiem

Ķekavā sāk cīņu ar latvāņiem

Ķekavā atsāk cīņu ar indīgajiem latvāņiem; izdevumus piedzīs no zemju īpašniekiem

Līdz ar pavasara atnākšanu kā ik gadu atsākas cīņa ar latvāņiem. Ķekavas novadā latvānis iemājojis vairāk nekā 100 zemju īpašumos. Ir saimnieki, kurus tas neuztrauc, un latvāņu izplatība ar katru gadu pieaug. Lai situāciju mainītu, šogad Ķekavas pašvaldība ieplānojusi indīgos augus nopļaut par pašvaldības līdzekļiem un apmaksu piedzīt no zemju īpašniekiem. Latvānis Latvijā aizņem vairāk nekā 10 000 hektāru, visvairāk Madonas novadā.

Līdz ar pirmajiem zāles asniem no zemes ārā spraucas arī latvāņi. Vēsturiski Sosnovska latvānis Latvijā ievests pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un viena no pirmajām vietām bija Ķekava. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem latvāņi Ķekavā aizņem 231 hektāru zemes un tā izplatība aizvien pieaug. "Ir īpašnieki, kuri necīnās pietiekoši daudz un neapkaro latvāņus savās zemēs. Tie saauguši grūti pieejamās vietās starp krūmiem un mežā," pastāstīja Ķekavas novada vides un labiekārtošanas darbu vadītāja Sigita Varika.

Viena hektāra latvāņu apkarošana gadā izmaksā  vismaz 100 eiro, bet valsts atbalsta programma beidzās, pat īsti nesākusies. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktores vietniece skaidro, ka  neveiksmīgs bijis arī mēģinājums piesaistīt Eiropas finansējumu. Šogad ķekavnieki apstiprinājuši savu programmu cīņai ar latvāņiem, kas paredz nopļaut indīgo augu par pašvaldības līdzekļiem, bet rēķinu piestādīt zemes īpašniekam. "Mums ir monitorings. Mums ir žurnāls un veicam apsekojumus, un šajos piecos īpašumos īpašnieki neveica apkarošanas pasākumus," stāsta Ķekavas novada domes pārstāve Varika.

Par  latvāņu neapkarošanu  piemēro arī naudas sodu. Fiziskām personām līdz 350, bet juridiskām līdz 1400 eiro. Lauksaimniecības zemju īpašniekiem var rasties problēmas saņemt arī platībmaksājumus. Pagājušā gadā šī iemesla dēļ tas atteikts 20 zemju īpašniekiem.

"Kontroles laikā tiek pielietota formula, ka uz 10 metriem var būt trīs augi. Ja viss ir nopļauts, atbalsts netiek atteikts. Ja  saimniecība iekrīt fiziskajā kontrolē, tad ir arī mehānisms, kā pārbauda, vai uz lauka aug latvāņi," sacīja Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde vadītāja Solvita Ķikāne.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt