Zināmais nezināmajā

Humanitāro zinātņu digitalizācija: šķietami netehniskā jomā ienāk dažādi virtuālie rīki

Zināmais nezināmajā

"Escapism" jeb bēgšana no realitātes kļuvusi par ikdienu pandēmijas apstākļos

Muskuļi cilvēka ķermenī

Kas notiek ar dziļajiem muskuļiem, ja ikdienā kustina tikai datora peli. Stāsta profesore

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Sēdošs dzīvesveids būtiski ietekmē tieši dziļo muskulatūru, tāpēc tā regulāri jātrenē, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” uzsvēra Latvijas Universitātes Sporta zinātnes programmas vadītāja, asociētā profesore Līga Plakane.

Muskuļu nelietošana strauji samazina to masu, un mazkustīgs dzīvesveids nozīmē, ka jau 70 gadu vecumā no muskuļu masas 40% būs zaudēti, norādīja eksperte. 

Pie vienveidīgas slodzes ikdienā, piemēram, visu laiku sēžot, ļoti liela nozīme ir dziļajiem muskuļiem. “Tie ir tie, kurus bieži cilvēki atpazīst tikai pēc laba trenera uzliktas treniņu programmas. Tādu patiešām ir ļoti daudz, vairāk nekā to dinamisko, kas mūs pārvieto,” norādīja Plakane. 

Dziļie muskuļi uzskaitāmi, sākot jau no kakla daļas. “Kaklā tie mums notur galvu. Ja mēs galvu negrozām, bet visu laiku vienlīdz saspringti turam, tad saspringušie muskuļi nospiež daudzus  asinsvadus, līdz ar to ierobežo asins apgādi, vielu pienesi un metabolisma (vielmaiņas – red.) gala produktu aizskalošanu, apskābekļošanu,” skaidroja profesore, norādot, ka sasprindzinātu muskuļu ietekmē tiek nospiesti arī nervi.  

Virzoties ķermenī zemāk, krūškurvī ir dziļie elpošanas muskuļi, tajā skaitā diafragmas muskulis, kas sēžot arī ir saspiests. 

“Arī mugurpusē starp lāpstiņām dziļie muskuļi ļoti cieš no vienveidīgās darbības, kad tiek tikai mazliet kustināta datora pele.

Tas rada vienveidīgu saspringumu plecu daļai, kas tūlīt atsaucās uz jostas daļas muskulatūru un arīdzan skriemeļiem,” skaidroja Plakane.  

“Tā mēs varam iet cauri pa muguras garajiem muskuļiem, kas pavisam nelāgi tiek slogoti, sēžot ilgstoši vienveidīgā režīmā,” viņa piebilda. 

Profesore norādīja, ka dziļie muskuļi ir jātrenē, jo tie ikdienā tērē ļoti daudz enerģijas, sevišķi esot statiskā, vienveidīgā slodzē. Tāpat tie var pievilt dinamiskās slodzēs, kas saistītas ar kustību, radot traumas, pārslodzi un sāpes.

Piemēram, ļoti bieži pēc smaga sniega tīrīšanas muguras sāpju iemesls ir tieši nepietiekami trenēti muguras dziļie muskuļi, stāstīja Plakane. 

“Muskuļu nelietošana strauji samazina muskuļu masu, notiek olbaltumvielu noārdīšanās. Lēnie muskuļi ir pirmie, kuru masa samazinās. Lēnos jeb dziļos muskuļus negatīvās izmaiņas skar jau pirmās nedēļas dīkstāves vai imobilizācijas laikā,” viņa skaidroja. 

Regulāri nodarbināti muskuļi paši kļūst stiprāki, izturīgāki. Ja tas netiek darīts, masa samazinās, ko ietekmē arī novecošanās process. 

Plakane norādīja: “Ja ar muskuļiem netiek nekas darīts un ir nekustīgs dzīvesveids, tas nozīmē, ka jau 70–80 gadu vecumā no muskuļu masas 40% ir zaudēti. Novecošanās samazina muskuļu masu, mēs varam pretoties tam, vienkārši strādājot, likt spēka slodzes, kas veicina muskuļu masas augšanu.”

Kā sajust un stiprināt dziļo muskulatūru, var lasīt šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti