NMPD norāda: tā kā brīvdienas solās būt krietni siltākas, nekā šobrīd ierasts, jāatceras, ka fiziska slodze karstā laikā paaugstina veselības riskus – var saasināties hroniskā kaite, par sevi atgādināt nesenā slimošana vai, pietiekami nepadzeroties ūdeni un organismam zaudējot šķidrumu, sākties ķermeņa pārkaršana. Tāpēc ikvienam jāparūpējas, lai skrējiens būtu veselībai saudzīgs un drošs.

NMPD mediķi atgādina par svarīgāko:

• Ja  pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma, rūpīgi jāpārdomā dalība skrējienā. Iespējams, organisms vēl nav atguvies, tāpēc par gatavību skriet vēlams konsultēties ar savu ārstu.  
• Vismaz  pāris dienas pirms skrējiena parūpēties par mierīgāku režīmu, labu miegu un atpūtu. Ja skries pēc nakts ballītes un nesagatavojies, riskē maratona noslēgumu pavadīt slimnīcā.
• Skrējiena rītā jāizpilda ātrais veselības tests – vai nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, saaukstēšanās simptomi, vai nejūt nogurumu, vai naktī pietiekami gulēts, vai uzņemts pietiekami šķidrums un lietots pareizs uzturs, vai kas nesāp?   
• Pirms starta jāaizpilda drošības anketa, kas atrodas starta numuram otrajā pusē. Anketā norādītā informācija būtiski atvieglos mediķu darbu, ja būs nepieciešama palīdzība.
• Skrējiena laikā jānovērtē savi spēki atbildīgi. Jāizvēlas savai gatavībai atbilstošs skriešanas temps – ja nepieciešams, jāskrien lēnāk vai jāpāriet uz soļošanu, iešanu. Jāņem vērā – karstā laikā arī daudz vairāk jādzer ūdens.
• Ja skrējiena laikā tomēr nejūtas labi, nevajag mēģināt “par katru cenu” sasniegt finišu. Jāieklausās savās sajūtās un laikus jāiet malā, lai atveldzētos un atpūstos.
• Ja trasē jūt diskomfortu (parādās nespēks, vājums, galvas reibšana, redzes miglošanās, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, spiedoša sajūta krūtīs, elpas trūkums), nekavējoties jāpārtrauc skriet un jāvēršas pie mediķiem, NMPD aicina ieklausīties arī trases malā esošajos veselības uzraugos, ja tie iesaka pārtraukt skriešanu.

Maratona laikā mediķi dežūrēs vairākās vietās. Uz vietas atradīsies sešas NMPD brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigāde. Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī pirmās palīdzības postenī un NMPD mediķu teltī, kas atradīsies finišā zonā.

Savukārt pie ūdens ņemšanas vietām dežūrēs un trasē ar velosipēdiem līdzi skrējējiem dosies brīvprātīgie – topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta, atveldzēšanās vai mediķu palīdzība.

Lai skrējiens nestu prieku un būtu drošs veselībai, NMPD aicina iepazīties ar "Tet" Rīgas maratona mājaslapā atrodamajiem ieteikumiem par to, kā labāk sagatavoties 19. maija startam.