Latvijas aizsargājamie augi ir dažāda veida savvaļas orhidejas – dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes un naktsvijoles. Tāpat aizsargājami ir pļavas un meža silpurene, staipekņi, lakši jeb mežloki, meža vizbulis, bezdelīgactiņa, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola un Eiropas saulpurene.
DAB informē, ka aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā noteiktie sodi par aizsargājamo augu plūkšanu un tirdzniecību ir visai bargi – fiziskām personām līdz 500 Ls, bet juridiskām personām līdz 1000Ls, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.
Tādēļ pirms došanās puķu pļavā vai zāļu tirgū jānoskaidro, kuri augi ir aizsargājami, lai nesanāk iedzīvoties nepatikšanās, jo pieredze rāda, ka cilvēki augus visbiežāk plūc nezināšanas vai nevērības dēļ. Pēdējos gados gan cilvēku attieksme ir uzlabojusies - Jāņu laikā veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot.
Ziedu pušķiem un vainagiem var izmantot bieži sastopamus, bet ne mazāk krāšņus pļavas augus, kā, piemēram, pīpenes, madaras, rudzupuķes, āboliņu, smilgas, gandrenes, suņuburkšķus, kas nav aizsargājami. Ejot jāņuzāles lūkoties, var plūkt arī asinszāli un birztalu nārbuli, vībotnes, magones, raspodiņu un, protams, papardes. Bet par Latvijas retajiem un aizsargājamiem augiem labāk priecāties dabā vai līdzi ņemšanai iemūžināt fotogrāfijās.
Der atgādināt, ka arī Jāņuzāles nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo augu pļavā – iespējams nākamajā gadā to būs jau vairāk un pļava kļūs krāšņāka.
Atsvaidzināt atmiņā reto un aizsargājamo augu izskatu var Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē - bukletā „Mīli ar acīm”, foto galerijā „Aizsargājamie augi” vai Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnē – http://www.nbd.gov.lv.
