Zināmais nezināmajā

Seksuālā dzīve un izglītība savienībā, kurā "seksa nebija"

Zināmais nezināmajā

Datu vizualizācija - tā mums gan palīdz, gan ieved neceļos

Kas ir fascijas un kā tās ietekmē dažādus procesus mūsu organismā?

Kas ir fascijas un kā tās ietekmē procesus cilvēku organismā?

"Tas ir ļoti interesants un nebūt ne līdz galam izpētīts temats," Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atzina Rīgas Stradiņa universitātes docente un Antropoloģijas laboratorijas vadītāja Silvija Umbraško. Fascijas tiek pētītas tikai pēdējos 10-15 gadus un pētījumus pamatā veic fizioterapeiti, skaidroja Silvija Umbraško.

Fascija kā caurspīdīgs plēves slānītis pārklāj visas ķermeņa daļas, bet plaukstas iekšpusē un uz pēdām veido sabiezējumus, kas veic aizsargfunkciju. Fascijai ir arī starpsienas un dziļās lapiņas, kas norobežo muskuļu grupas un konkrētus veiklības muskuļus, padarot tos slīdīgākus.

"Fascija no latīņu valodas tulkojas kā saite, "binte". Tātad kaut ko apsaitē, kaut ko ietver. Medicīnā mēs uzskatām, ka fascija ir ķermeņa saistaudu apvalks," skaidroja Umbraško. 

"Ja mēs ieskatāmies cilvēka ķermenī, preparējot cilvēka ķermeni no ārpuses, no ādas uz iekšpusi, mēs redzam ādu, un zem ādas atrodas saistaudu apvalks. Tā ir virspusējā – zemādas jeb seklā cilvēka kopējā ķermeņa fascija. Šī fascija pārklāj visas ķermeņa daļas," viņa turpināja.  Tas ir it kā caurspīdīgs plēves slānītis, kas no iekšpuses, uz muskuļu pusi, ir nedaudz slīdīgs. Atsevišķās ķermeņa vietās fascija ir stipri sabiezināta. Tur pie šī sabiezinājuma stiprinās muskuļi, un fascijas veic aizsargfunkciju. 

"Tādas vietas ir plaukstas saujas virsma, tur tā dzīvam cilvēkam ir stipri – līdz pat milimetram – sabiezināta un veic aizsargfunkciju.

Tāpat uz pēdas, arī pēdas apakšējā virsmā ir stiprs fascijas sabiezējums. Vēl ir krūšu jostas fascija, kas sākas no krūšu skriemeļa smailiem izaugumiem, iet līdz zarnu kaulam un beidzas pie krusta kaula. Tādas romba formas fascija. Tā arī veic jostas apvidū aizsargfunkciju mugurai," skaidroja Umbraško. 

Ir arī citas fascijas – virspusējās fascijas starpsienas, kas stiprinās pie kaulu plēves un funkcionāli sadala muskuļu grupas. "Piemēram, augšdelmā ir divas muskuļu starpsienas – iekšējā un ārējā, kas sadala priekšējo muskuļu grupu no mugurējās. Priekšējai ir saliecēji, fleksori augšdelmam, bet mugurējie atliec, iztaisno locītavu. Šīs divas funkcionāli pretējās grupas ir atdalītas ar fasciju starpsienām," norādīja Umbraško. 

Tāpat vēl ir arī virspusējās fascijas dziļās lapiņas, kas norobežo atsevišķus muskuļus, ar dziļajām lapiņām veidojot muskuļiem saistaudu makstis. Tādas ir, piemēram, rokām. Augšdelmā ir viena saistaudu maksts bicepsam, bet apakšdelmam tādas ir piecas – priekšējiem pieciem muskuļiem katram muskulītim apkārt ir tāda kā maksts, kas pilnībā atdala muskuļus no kaula un citiem muskuļiem. 

"Šie muskuļi saraujas ļoti ātri, un tos sauc par veiklības muskuļiem, jo plauksta veic ļoti precīzas, veiklas kustības, smalkas kustības, tāpēc arī daba ir izveidojusi mūsu ķermeni tā, ka pie šiem pieciem muskuļiem ir saistaudu makstis, kas slīdīgākus padara šos muskuļus," skaidroja Umbraško. 

Lai gan pētījumu šajā jomā nav daudz, ir noskaidrots, ko cilvēki var darīt, lai fascijas būtu veselīgas, kas lielā mērā sakrīt ar veselīga dzīvesveida principiem. Nepieciešams pietiekamā daudzumā uzņemt ūdeni, ēst olbaltumvielām bagātu uzturu. Tāpat jāierobežo cukura patēriņš, regulāri jāveic stiepšanās vingrinājumi un jānodarbojas ar fizisku slodzi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti