Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija pastāstīja, ka kartupeļu lapu sausplankumainības pirmās pazīmes atsevišķos kartupeļu laukos parādījās, sākoties jūnija otrajai dekādei. Pirmsjāņu nedēļā sausplankumainība konstatēta jau vairāk nekā pusē VAAD novēroto kartupeļu lauku visā Latvijas teritorijā.
Viņa norādīja, ka sausplankumainība izplatās vidēji siltā gaisa temperatūrā - 19-25 grādos pēc Celsija, siltos un mitros laikapstākļos. Slimība sabojā kartupeļu lapas, tās aiziet bojā un arī kartupeļu bumbuļi sāk nīkuļot. Rezultātā samazinās ražas apmērs .
VAAD speciāliste norādīja, ka vienīgā iespēja apkarot augu slimību ir dārzeņus miglot, izmantot plaši pieejamo insekticīdu - fungicīdu klāstu, kurus profilaktiskos apstākļos iespējams lietot vēl pirms slimība ir novērojama.
Jakobija piebilda - pagaidām nav pamata domāt, ka slimība šogad izplatījusies lielākā apmērā nekā pērn.
Viņa pastāstīja, līdz ar siltajiem un mitrajiem laikapstākļiem šogad aktualizējusies arī cita slimība - kartupeļu lakstu puve. Šogad pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes uz augu lapām un stublāja VAAD speciālisti pamanīja jūnija otrajā nedēļā Kurzemes pusē, kā arī vienā kartupeļu laukā Kuldīgas novadā. Savukārt 20.jūnijā lakstu puves pazīmes uz lapām konstatētas vienā stādījumā Daugavpils novadā. Pēc Līgo svētkiem lakstu puve atklāta arī atsevišķos stādījumos Līgatnes un Priekuļu novados.
Pēc Jakobijas teiktā, saglabājoties līdzšinējiem mitruma apstākļiem un gaisa temperatūrai nedaudz pazeminoties zem 25 grādiem pēc Celsija, kartupeļu lakstu inficēšanās ar šo slimību turpināsies.
Mēs tieši vairāk uztraucamies par kartupeļu lakstu puves izplatību, jo ir pamats domāt, ka, gaisa temperatūrai mazliet pazeminoties, kartupeļu lakstu puve izplatīsies lielākos apmēros," sacīja Jakobija.
Viņa arī piebilda, ka lielāks inficēšanās risks ir kartupeļu platībās, kur tie stādīti vairākus gadus pēc kārtas vai arī iepriekšējos gados bija izplatīta kartupeļu lakstu puve. Tāpat apdraudētākas ir vietas, kur ilgāk saglabājas mitrums.
Jakobija piebilda, ka arī kartupeļu lakstu puves izplatību iespējams ierobežot, lietojot fungicīdus.
Arī Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības (KAPS) valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle sacīja, ka pašreizējie laikapstākļi - siltums un mitrums - kartupeļu lakstu puves un sausplankumainības izplatībai ir labvēlīgi, taču kopumā nav pamata domāt, ka līdz ar slimību izplatību gaidāmi būtiski ražas zaudējumi.
Viņa piebilda, ka lielākās saimniecības, kurām kartupeļu audzēšanā ir pietiekama pieredze, izmantojot dažādus fungicīdus, kartupeļus miglo jau savlaicīgi - pirms slimība tiek novērota.
"Sūdzību pagaidām nav bijis. Liela daļa kartupeļu audzētāju kartupeļus ir savlaicīgi nomiglojuši," sacīja Kraukle.
KAPS valdes priekšsēdētāja sacīja, ka, laicīgi izsmidzinot fungicīdus, kartupeļu lakstu puvi iespējams veiksmīgi apkarot.
"Lakstu puvei ļoti patīk siltums un mitrums. Tā attīstās gaisa temperatūrā, sākot no 15-20 grādiem pēc Celsija," sacīja Kraukle, piebilstot, ka pašreizējie laikapstākļi kartupeļu slimības izplatībai ir sevišķi labvēlīgi.
Kartupeļu puvei patīk tieši tādi laikapstākļi, kādi vērojami patlaban," sacīja Kraukle, piebilstot, ka līdz ar savlaicīgo miglošanu, kartupeļu lakstu puvi nevienā kartupeļu laukā šajā vasarā vēl nav novērojusi.
Viņa norādīja, ka arī kartupeļu lapu sausplankumainība patlaban strauji attīstās. Ja kartupeļu lakstu puves izplatībai labāka ir mēreni silta gaisa temperatūra un liels mitrums, tad sausplankumainības izplatību veicina tieši karstāka gaisa temperatūra.
Kraukle piebilda, ka pats galvenais ir dārzeņus savlaicīgi miglot, lai slimību neielaistu. "Es domāju, ka kartupeļu lapu sausplankumainība plašākā apmērā attīstīsies mazliet vēlāk, jo daudzviet kartupeļi tika iestādīti tikai 1., 2.jūnijā," sacīja Kraukle, piebilstot, ka daudzviet stādi vēl nav pietiekami attīstījušies, lai slimība aktivizētos.
Zemnieku saimniecības "Lazdiņi" īpašniece Dagnija Hincenberga aģentūrai BNS teica, ka saimniecības kartupeļu stādījumos jūnijā varēja vērot pirmās kartupeļu lapu sausplankumainības pazīmes. Savukārt kartupeļu lakstu puve, pateicoties savlaicīgai miglošanai, nav novērojama.
Viņa teica, ka fungicīdus ir būtiski lietot jau profilaktiskos nolūkos, iekams, kartupeļu lakstu puve vēl ir pamanāma. Pretējā gadījumā tās izplatību ir grūti ierobežot un tā kā kartupeļu lakstu puves izplatība var radīt būtiskus ražas zaudējumus, svarīgi to savlaicīgi apkarot.
"Lazdiņi" īpašniece teica, ka pašreizējie laikapstākļi ir labvēlīgi tieši kartupeļu lapu sausplankumainības izplatībai, jo kartupeļu lakstu puves izplatībai pašreizējie laikapstākļi ir pārāk karsti - slimības izplatību vairāk veicina mēreni silta gaisa temperatūra, tāpat būtisks ir liels mitrums.
Viņa piebilda, kartupeļu lauksos, kur saimnieki novērojuši agrīnas kartupeļu lakstu puves izplatības pazīmes, augus iespējams aizsargāt, lietojot speciālus ārstnieciskos līdzekļus. Savukārt, tur, kur bojājumi pieņēmušies lielākā apmērā, bojātie kartupeļu laksti jānopļauj un jāaizvāc no lauka, lai līdz ar nokrišņiem, kartupeļu lakstu puve netiktu ieskalota dārzeņu ceros un nenodarītu lielākus kaitējumus.
Arī Kartupeļu audzētāju asociācijas (KAA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Immurs apstiprināja, ka no mazdārziņiem ir bijušas sūdzības par kartupeļu slimību izplatību.
"Jā, viens, otrs mazdārziņu īpašnieks ir sūdzējies par kartupeļu lakstu puves izplatību," sacīja Immurs.
Viņš piebilda - kartupeļu lakstu puves izplatība kartupeļu stādījumus apdraud vairāk nekā sausplankumainība, jo puve rada lielākus ražas zaudējumus. Tāpat slimības izplatību veicina mitrums.
Immurs teica, ka pirmos miglošanas darbus kartupeļu audzētāji jau ir veikuši.
"Katram pašam jānovērtē, kādas šķirnes kartupeļi ir iestādīti, cik daudz mēslots," sacīja Immurs. Viņš piebilda, ja kartupeļi mēsloti intensīvi, stādi neelpo un arī tas veicina slimības izplatību.
