Šodien krituši kārtējie karstuma rekordi, taču sinoptiķi brīdina, ka karstums vēl kādu brīdi turpināsies. Daudzviet apstākļi ir tādi, ka tiešos darba pienākumus veikt ir grūti vai pat veselībai bīstami.
""Vairāk sūdzību par darba apstākļiem tiek saņemts no telpās strādājošajiem", Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" atzina Rīgas reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāja un galvenā valsts inspektore Baiba Puķukalne.
Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvji pēc sūdzību saņemšanas dodas pārbaudīt gaisa temperatūras un darba apstākļus uzņēmumos, lai kontrolētu veselības apdraudējumus, jo bieži tā pārsniedz 30 grādus pēc Celsija. Uzņēmējiem visvienkāršāk būtu nodrošināt darba vietas ar ventilatoriem, iesaka VDI inspektore Baiba Puķukalne.
Dienas vidū Matīsa ielas termometrs Rīgā rāda 31 grādu, bet ar katru stundu temperatūra turpina kāpt. Tie, kam jādara darbs, to dara, par spīti tveicei.
"Grābju, darbojos," sacīja sastaptā “Rīgas dārzi un parki” darbiniece Ieva.
"Karsts, bet ko darīsi, es vēl bikses uzvilku, man ir kabatas, kur naudu likt," par karstumu saka saldējuma pārdevēja Emīlija Kačkāne.
"Vakar reģistrēts lielākais karstums, nezinu, neko tādu nejutu, varbūt man bārda palīdz," domīgs ir kafijas meistars Reinis Silovs.
Ātrās palīdzības brigādes katru dienu saņem izsaukumu pie kāda, kurš no karstuma cietis tieši darba vietā.
"Vakar braucām pie pārdevējas tirgū, nu skaidrs, tur nav kur patverties no saules, un tad mums bija ekskavatora vadītājs, sakarsētā telpā, tur bija pavisam traki, jau krampji sākušies. Bet vispār nav pārāk daudz izsaukumu," sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola.
Valsts darba inspekcija visvairāk sūdzību saņem tieši par pārāk karstām biroja telpām, kurās nav iespējams pastrādāt. Viena sūdzība gan bijusi pretēja – kondicionieris pūšot tā, ka zobi klab. Visas sūdzības ir pārbaudītas un darba devējiem iesaka pārplānot darba laiku.
"Mēs aicinām veidot grafikus, celtniecībā no rīta, piemēram, un vēlu vakarā un birojos vispār, ja vien ir iespējams, strādāt attālināti, jā, tas nozīmē – no mājām," sacīja VDI pārstāvis Uģis Kozlovskis.
Šim ieteikumam jau sekojusi Talsu novada pašvaldība, kur Laidzes, Lībagu, Ģibuļu un visas pārējās pagastu pārvaldes darbu sāk jau septiņos no rīta. Arī Talsu novada Sociālais dienests, Bāriņtiesas, Kultūras nodaļas darbinieki darbu sāk septiņos no rīta un strādā līdz tveicei un pēc tam divas stundas attālināti.
Arī likums nosaka, ka birojā, piemēram, pie datora vēl var atrasties tik ilgi, kamēr telpā nav sasniegta 28 grādu atzīme. Vidēji smagu darbu, piemēram, celtniecībā un metināšanā, var veikt no 16 līdz 27 grādu karstumam. Smagu fizisku darbu likums ļauj strādā tikai līdz 26 grādiem pēc Celsija.
"Darba devējiem jāatceras, ka, strādājot vismaz divas stundas laikā no 22 vakarā līdz sešiem rītā, ir jāveic darba piemaksas 50 procentu apmērā. Šie ir papildus izdevumi, kurus nedrīkst nemaksāt, aizbildinoties ar karstiem laikapstākļiem," sacīja VDI galvenā inspektore Puķukalne.
Cilvēka spriešanas spējas karstumā pasliktinās, atzina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) virsārsts Pēteris Tomiņš.
"Pat 10 minūšu slodze karstumā var beigties traģiski," brīdina ārsts, kurš tomēr atzina, ka pagaidām Latvijā nav novērota pārkaršanas epidēmija. Palīdzību meklējot gan iekštelpās, gan ārtelpās strādājošie. Pārkarstot uz ielas, traumas mēdz progresēt tik strauji, ka bez mediķu palīdzības neiztikt.
