Noteicošie riska faktori aterosklerozes izplatībai
Zema blīvuma holesterīns un asinspiediens pastiprina viens otra sliktos efektus, sekmējot vienas no visbiežāk sastopamākajām hroniskajām asinsvadu slimībām - aterosklerozes veidošanos. Skatoties uz šī gada Eiropas kardiologu biedrības kardiovaskulārās profilakses vadlīnījām, šie divi riska faktori vienmēr tiek apskatīti kopā. Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs profesors Kārlis Trušinskis skaidroja, ka šo divu faktoru negatīvais faktors nav summa, bet, visticamāk, reizinājums, piebilstot, ka ļoti svarīgas ir arī dzīvestila pārmaiņas.
"Kardiologiem un ģimenes ārstiem zema blīvuma lipoproteīna holesterīns jeb ZBLH ir kustīgs mērķis, citiem vārdiem - jo augstāks ir pacienta risks, jo mēs gribētu sasniegt zemāku ZBLH līmeni," skaidroja Trušinskis.
"Tas, par ko cilvēki varētu interesēties ir, lai viņu ZBLH holesterīna līmenis būtu tuvāk 2,5 mmol/l," norādīja Trušinskis, jo tas joprojām ir galvenais iemesls aterosklerozes progresēšanai.
ZBLH holesterīns ir atbildīgs par holesterīna izgulsnēšanos uz artēriju sienām. Lai uzlabotu ZBLH holesterīna līmeni, Trušinskis iesaka veikt spēka vingrinājumus un trenēties 150 - 300 vidējas intensivitātes minūtes nedēļā.
Holesterīna līmeni var uzlabot ar komunikāciju
Visbiežākie iemesli, kāpēc paaugstinās ZBLH holesterīna līmenis, pēc Trušinska domāma ir modernais dzīvesstils ar stresu, pārslodzi, negulētām naktīm vai smēķēšanu. Savukārt nākamā problēma ir meklējama komunikācijā. Trušinskis skaidroja, ka šādā gadījumā būtu jābūt labai sarunai starp pacientu un ārstu. To var ietekmēt arī veselības aprūpes pieejamība.
"Arvien lielāka loma ir paša pacienta izglītībai - zināšanai par savu savu slimību," piebilda pacientu biedrības „parsirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa, piebilstot, ka "pacientam ir tiesības prasīt, zināt un saprast, citādi netiks sasniegti ārstēšanas mērķi."
Bieži cilvēks uzzina, ka viņa holesterīna vai asinspiediena līmenis ir paaugstināts, tad, kad ir jau par vēlu, bijis insults vai infarkts. Līdz ar to svarīgi ir arī pašam cilvēkam, pat, ja ģimenes ārsts viņu uz to nemudina, veikt pārbaudes.
Paaugstināti riska faktori var veicināt mirstību
2019. gadā tika veikts pētījums, kas uzrādīja, ka paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mmHg ir 36% Latvijas iedzīvotāju, paaugstināts “sliktais” jeb zema blīvuma holesterīna līmenis virs 3 mmol/l ir 62% iedzīvotāju, savukārt paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs virs 5,6 mmol/l ir 27% Latvijas iedzīvotāju.
"Riska faktori veicina priekšlaicīgu mirstību - jo vairāk cilvēkiem ir paaugstināti riska faktori, jo mirstības un smagu slimību komplikāciju skaits ir lielāks," norādīja Inese Mauriņa.
Viņa piebilda, ka, labā ziņa ir tā, ka salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu pirms 10 gadiem, rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Trušinskis uzsvēra, ka labākus optimālos rādītājus palīdz sasniegt tas, ka cilvēki vairāk pievērš uzmanību veselībai un arī medikamentu pieejamībai.
Pirmie soļi, kas būtu jāveic, ja redz, ka ZBLH ir paaugstināts, ir saruna ar savu ģimenes ārstu, tādā veidā noskaidrojot, kas un kādā veidā jāarstē, kādi mērķi ir jāsasniedz. Savukārt, domājot par riska faktoru attīstību, sarunai ar ārstu jābūt niansētākai. Trušinskis norādīja, ka augstākais pierādījumu līmenis veido informējošu diskusiju ar pacientu par pasākumiem, kurus būtu nepieciešams veikt, ņemot vērā ne tikai ieguvumus, bet arī pacienta vēlmes.