Latvijā varētu būt apmēram 8000 cilvēku, kas slimo ar ģimenes hiperholesterinēmiju, norādīja Latkovskis. Tā ir slimība, kuras pamatā ir ģenētisks defekts kādā no gēniem, kas atbild par holesterīna vielmaiņu.
Slimībai raksturīgi, ka vairākiem ģimenes locekļiem ir augsts holesterīna līmenis asinīs un agrīni – nereti jau no 30 gadu vecuma – attīstās sirds artēriju nosprostošanās, kas var novest pie miokarda infarkta, stenokardijas un arī nāves.
"Latvijā viena no problēmām ir tā, ka joprojām daļa cilvēku nenosaka savu holesterīnā līmeni.
Pēc jaunākajiem ieteikumiem, pirmo reizi vajadzētu holesterīnu noteikt pirmsskolas vecumā, piecos, sešos gados," norādīja Latkovskis.
"Otrkārt, viena daļa cilvēku, pat zinot savu holesterīna līmeni, līdz galam neapzinās, cik tas ir svarīgi, ka nepieciešams ir ne tikai zināt, bet arī kaut ko darīt. Reizēm izpaliek holesterīna līmeņa pareiza interpretācija," viņš turpināja.
Ārsts arī skaidroja, ka, ja pieaugušam cilvēkam kopējais holesterīns ir virs 7 mmol/l un zema blīvuma virs 5mmol/l, obligāti vajag konsultēties pie ģimenes ārsta vai kardiologa, lai noteiktu, vai tā ir ģimenes hiperholesterinēmija. Īpaši, ja pirmās pakāpes radiniekiem bijušas agrīnas sirds asinsvadu slimības.
"Ja pieaugušam cilvēkam kopējais holesterīns ir 7-8 mmol/l un sliktais jeb zema blīvuma ir 5-6 mmol/l, un,
ja tā tiešām ir ģimenes hiperholesterinēmija, tad ir 50% varbūtība, ka arī kādam bērnam tā pārmantojas," uzsvēra Latkovskis.
Slimības pārmantošanas gadījumā bērns faktiski jau kopš dzimšanas brīža visu bērnību un pusaudžu gadus pavada ar apmēram divas reizes, nereti vēl augstāku holesterīna līmeni nekā vienaudžiem.
"Tas nozīmē, ka tad, kad sasniedz 30 gadus, tā holesterīna deva ir tāda, kāda citiem 60–70 gados. Tad nav brīnums, ka mēs 30–40 gadus jaunām sievietēm, kuras ir sportiskas, visu pareizi ievēro, ir slaidas, bez liekā svara, tiešām konstatējam šīs slimības," skaidroja kardiologs.
"Turklāt šī slimība ir bīstama ar to, ka var ievērot perfektu dzīvesveidu, bet ģenētika nosaka to, ka tas holesterīns ir tik augsts, ka cilvēks iedzīvojas līdz infarktam vai pat vēl smagākām izpausmēm 30–40 gadu vecumā.
Jaunākajam pacientam, kuram esam diagnosticējuši aterosklerozi ar šo slimību, ir 27 gadi," viņš stāstīja.
Savukārt kardioloģe profesore Iveta Mintāle uzsvēra, ka veselīgs dzīvesveids ir būtisks it īpaši ģimenes hiperholesterinēmijas pacientiem, taču šajā gadījumā ārstēšana notiek arī ar medikamentiem. Turklāt medikamentus dažos gadījumos jāsāk un visu dzīvi jāturpina lietot jau no pusaudžu vecuma.
"Šie pacienti mums ir tiešām īpaši jāuzmana, lai nepalaistu garām kādas katastrofas agrīnā vecumā," viņa piebilda.
Ārsti ieteica, – ja ģimenē ir zināmi sirds asinsvadu saslimšanu gadījumi agrīnā vecumā vai īpaši augsta holesterīna gadījumi:
-
Pirmkārt, jānosaka savs holesterīns.
-
Vēlams būtu noteikt arī lipoproteīnu (a).
-
Ar analīzēm jādodas pie ģimenes ārsta, šaubu gadījumā – noteikti pie kardiologa.
-
Uz konsultāciju var pieteikties arī RSU ģimenes hiperholesterinēmijas reģistrā. Plašāka informācija ir pieejama parholesterinu.lv
