Aritmija jeb sirds ritma traucējumi veido apmēram vienu trešo daļu no visām sirds un asinsvadu slimībām, norādīja Kozlovska. “Pacients parasti izjūt diskomfortu krūtīs, sirdsklauves, pārsitienus, kūleņa sajūtu, smaguma sajūtu. Šīs sūdzības var būt dažnedažādākās,” viņa skaidroja.
Kardioloģe norādīja, ka aritmija retāk ir sastopama jauniem un veseliem cilvēkiem, ar gadiem aritmiju skaits pieaug.
“Aritmijas retāk sastopamas pacientiem ar veselu sirdi, biežāk tās ir, ja pamatā jau ir diagnosticēta kāda sirds saslimšana, piemēram, arteriāla hipertensija, ateroskleroze, miokarda infarkts, stenokardija. Retāk aritmijas ir pacientiem ar veselu sirdi, kaut gan arī ir šādi gadījumi,” norādīja Kozlovska.
“Ja cilvēks izjūt diskomfortu krūtīs, ir jāvēršas pie ārsta, jāpieraksta kardiogramma, kas ir vienkāršākais no izmeklējumiem pie šīs saslimšanas,” ārste uzsvēra.
“Ja pacients slimo ar kādu citu kardiālu patoloģiju, paaugstinātu spiedienu, aterosklerozi, tad ir ļoti liels risks, ka ar laiku pacientam pievienojas sirds ritma traucējumi, un pārsvarā mēs to novērojam, ja šīs slimības nav savlaicīgi ārstētas, nav lietoti medikamenti, ja pacientam ir papildu riska faktori, piemēram, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, neveselīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs plus mazkustīgs dzīvesveids,” viņa skaidroja.
“Ja pacientiem šī sirds kūleņu, pārsitienu sajūta sāk traucēt un tas atkārtojas jau katru dienu, tad obligāti jāiet pie ārsta un jākonsultējas, un ārsts ieteiks, kā tālāk rīkoties, kādus papildu izmeklējumus veikt,” atkārtoti uzsvēra Kozlovska.
