Andris vēstulē raksta: "Pirms veikt kārtējo poti pret ērču encefalītu datumā, kas noteikts Vakcinācijas pasē, esmu nodevis asinsanalīzes, lai noteiktu antivielu daudzumu organismā. Pēc tam ģimenes ārsts ieteica, vai revakcinācija jāveic vai varu vēl gaidīt. Zinu, ka tieši tāpat ir rīkojušies vairāki man zināmi cilvēki. Ja tagad apsver, ka nepieciešama Covid-19 vakcīnas trešā deva, kāpēc tiek izslēgts variants noteikt antivielu daudzumu? Varbūt to ir pietiekami un trešā deva nemaz nav vajadzīga?"
Ērču encefalīta vakcīna jāveic noteiktajā termiņā. Antivielu tests neko nepasaka priekšā – skaidro infektoloģe Dace Zavadska.
"Mēs to gadiem un gadiem stāstām sabiedrībai un stāstām mediķiem, kam ir tāds niķis ņemt ērču encefalīta antivielas un tad izdarīt kaut kādus secinājumus, no kā mēs patiesībā nevaram izdarīt secinājumus, un balstīt savu tālāko rekomendāciju. Tas, kurš nosaka ērču encefalīta antivielas un pēc tam nosaka kaut kādu secinājumu, ir pietiekami vai nepietiekami... tad to noteikt vienkārši nevar. Jo nav noteikts līmenis, kas tiek uzskatīts par pietiekamu," uzsvēra Zavadska.
Arī Covid-19 antivielu analīzes infektologi iedzīvotājiem neiesaka veikt uz savu galvu. Ar šo analīžu rezultātiem operēt var tikai mediķi, precīzāk – infektologi.
"Viņi dažādu mērķu dēļ izmantos dažādas antivielas ar dažādām metodēm, kas ir zināmas tikai viņiem, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju un sniegtu atbildi uz kaut kādu jautājumu. Kas ir šis jautājums – vai cilvēks vispār ir bijis inficējies, vai cilvēks ir vakcinēts, vai viņš ir, piemēram, viltus vakcinēts un tagad nonācis stacionārā, un tad arī ar antivielām mēs varam to pateikt," sprieda Zavadska.
Savukārt noteikt, vai konkrētais antivielu līmenis ir pietiekams imūnai aizsardzībai un uz cik ilgu laiku – šodienas populārākajai infekcijai to vēl nevar.
"To sauc mūsdienās pie infekcijām un arī pie vakcinācijām "correlate immune protection" – tātad noteikts skaitlis, kas mums pasaka aizsardzības pietiekamību un tās ilgtspēju. Covid-19 infekcijai tas nav noteikts. Ne pēc pārslimošanas, ne pēc vakcinācijas. Par to ļoti daudz notiek aktīvi pētījumi, arī Latvija piedalās lielākas populācijas pētnieku grupās, bet līdz šim tas vēl nav noteikts," uzsvēra mediķe.
Pateicoties ilgajai pieredzei un plašajai datu bāzei, ir infekcijas slimības, kad, uzzinot antivielu līmeni, var noteikt, vai revakcinācija nepieciešama tūlīt vai tomēr vēl var gaidīt.
"Šodien pēc vakcīnām noteikt antivielu līmeni un izdarīt secinājumus par to, kad ir jāsaņem vakcīna, – ir tikai B hepatīts un difterija. Tikai divas infekcijas, divas vakcīnas, kur mēs varam operēt ar antivielu līmeņiem," uzsvēra Zavadska.
