Viena no pamatlietām, kas jāievēro diabēta slimniekiem veiksmīgai slimības gaitas kontrolēšanai, ir glikozes līmeņa novērošana asinīs. Daļa pacientu mēdz uzskatīt, ka labi spēj kontrolēt cukura līmeni pēc sajūtām – sajūt krasas izmaiņas, iedzer zāles un no regulāras mērīšanas izvairās.
Diabēta aprūpes māsa Ārente pret šādu stratēģiju ir skeptiska – precīzi glikozes līmenim asinīs var sekot līdz tikai ar mērīšanu.
“Jā, jūs jūtat ļoti zemu cukura līmeni, bet, ja cukurs ir augstāks – to var just ļoti reti. Tie ir fenomeni, kad [augstu glikozes līmeni] labi jūt. Taču pacients īsti nevar just atšķirību – cukura līmenis ir deviņi vai četrpadsmit,” uzsvēra Ārente.
“Mēs kā profesionāļi ar pacientiem, kuri mums pieņemšanā vai apmācībās stāsta, ka jūt savu cukuru, varam izspēlēt triku: “Sakiet, cik jums šobrīd ir cukurs?”. Un tad izmērīt ar glikometru un salīdzināt. Protams, ir iespēja, ka tas nejauši sakrīt, bet pārsvarā tā nav,” sacīja diabēta aprūpes māsa.