Staigāt pa Carnikavas novada Kalngales un Garciema mazajām ieliņām iedzīvotājiem pēdējā laikā vairs nešķiet droši. Un pie tā nav vainojami ne cilvēki, ne klaiņojoši suņi, bet gan mežacūkas. Gaišā dienas laikā nelūgtās viešņas gan nav manāmas, bet netālu no stacijas redzama cūku mielasta vieta.
„Man no rītiem ir jāiet uz vilcienu. Es eju uz pirmo vilcienu, un man ir bail iet. Mani vīrs ved ar mašīnu uz staciju un jā, mašīnas priekšā [mežacūkas] ir stāvējušas,” stāsta Kalngales iedzīvotāja Ligita Gagaine.
Mazliet klusākā ieliņā mežacūkas pat nav pakautrējušās paviesoties kādas privātmājas dārzā. Viss pēc kārtas gan netiek ēsts.
„Tā, ka jau nāk mājās, pa 57 gadiem ir pirmoreiz. Tā nav vienīgā nakts, kad suņi plēšas ķēdēs, bet nedēļu, pusotru atpakaļ tā bija tāda nakts, kad mēs ar kaimiņiem vienkārši dežūrējām, jo cūkas jau nāca gandrīz iekšā,” atceras Maiga Gubāte.
Līdzīga aina arī Garciemā, kur kādam iedzīvotājam satikšanos ar mežacūkām īsi pirms astoņiem rītā izdevies uzņemt video. Cūkas staigā lielos baros un automašīnas troksnis un starmeši nav traucēklis kārtīgām brokastīm. Sadzīvot ar meža viesiem iedzīvotāji negrasās, bet mednieki vien noplāta rokas.
„Šobrīd ir tā, ka jaunais likums ir stājies spēkā, un pilsētu teritorijās nekādas medības nav atļautas. Jāgriežas Carnikavas novada domē. Ir paredzēts, ka šādos gadījumos tiek veidota ārkārtas komisija un attiecīgi jāpieņem lēmums,” situāciju raksturo Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Haralds Barviks.
Latvijas Mežu dienestā, kur izveidotajai komisijai būtu jāgriežas ar iesniegumu, skaidro, ka ārzemēs no meža zvēriem apdzīvotās vietās atbrīvoties palīdz veterinārais dienests, bet pie mums iedarbīgākā varētu būt ''tiš-tiš'' metode. Iedarbīgāku metodi pagaidām nevar ieteikt arī Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Tik tuvu mājokļiem kalngalieši un garciemieši mežacūkas pirmoreiz redzējuši pašā šī gada sākumā, bet tagad savus apciemojumus tās turpina teju ik rītu.
