Piektdien vien bija paredzēts operēt 23 kaķenes - mazāk kā plānots, jo šai dienā kaķi slēpjas no lietus un tos ir grūtāk atrast.
Apmācības kopā ar Lietuvas kolēģiem vada patversmes „Dzīvnieku Draugs" veterinārārste Daiga Rozenšteina. Viņa stāsta, ka viena kaķa operācija ilgst 20 - 40 minūtes, atkarībā no vetārsta pieredzes. Ielu kaķu sterilizācija ir specifiska. To katru dienu mācās gan 4. kursa studenti, gan praktizējoši vetārsti. Starptautiski atzītā metode "noķer-sterilizē-atlaiž" paredz klaiņojošos kaķus atlaist pēc 24 stundām. „Tāpēc jūs redzat šeit zīmītes, te ir sarakstīts, piemēram, „Vagonu iela 33". Tad ķērājs aizved kaķus uz tām vietām, no kurienes tie nākuši," Rozenšteine paskaidro, ka ielas kaķim ir svarīgi nonākt atpakaļ iepriekšējā mājvietā.
Patversmes „Dzīvnieku draugs" projektu vadītāja Laura Karnīte skaidro, kā klaiņojošie kaķi nonāk klīnikā. Tos atved brīvprātīgie dzīvnieku ķērāji, kas izgājuši apmācības, vai arī cilvēki, kas aprūpē bezsaimnieka kaķus. Šos cilvēkus Karnīte sauc par varonīgiem, jo, par spīti tam, ka viņi netiek saprasti, cilvēki par klaiņojošajiem dzīvniekiem rūpējas.
Karnīte arī uzsver, ka svarīgi ir sterilizēt visus vienā kolonijā dzīvojošos dzīvniekus uzreiz. „Teiksim, ja pie vienas mājas ir 15 kaķīši, tad arī iespēju robežās visus 15 mēģina nosterilizēt. Un uzsvars ir uz kaķenītēm, jo, protams, tās rada kaķēnu barus un veicina nepārtraukto skaita pieaugumu," saka Karnīte. Viņa piebilst, ka ielu kaķiem sterilizāciju ir svarīgi veikt pēc iespējas ātrāk, jo ielu kaķi ir faktiski mežonīgi dzīvnieki un procedūra tiem rada lielu stresu.
Metodi „noķer-sterilizē-atlaiž' Rīgas ielu kaķiem pielieto kopš 2005. gada. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis Renārs Grīnbergs paskaidro, ka šogad šim mērķim paredzētie līdzekļi ir iztērēti. Bet, tā kā „noķer-sterilizē-atlaiž" pasaulē atzīta par vishumānāko un efektīvāko ielu kaķu kontroles metodi, dome atbalsta „Dzīvnieku draugs" projektu, jo tas rada ieguvumu Rīgas pilsētai kopumā. No pilsētas budžeta līdzekļiem sterilizē aptuveni tūkstoš kaķu gadā.
„Tas ir pasaules praksē pierādīts, ka, pielietojot „noķer-sterilizē-atlaiž" metodi, ir svarīgi salīdzinoši īsā laika posmā ieguldīt pietiekami lielus līdzekļus, lai nosterilizētu lielāko daļu kaķu, lai dabiskais pieaugums būtu mazāks nekā sterilizēto kaķu skaits. Šobrīd sterilizēto kaķu skaits uz visu Rīgas ielas kaķu skaitu ir niecīgs - tie ir aptuveni 1000 kaķu gadā. Ja Rīgā ir 200 000 nesterilizētu kaķu, tas ir kā piliens jūrā," paskaidro Laura Karnīte, „No otras puses jāsaka, salīdzinot ar to, kā bija pirms desmit gadiem, un kā ir tagad, tā nauda nav vējā palaista."
Tā kā tuvojas ziema un aukstā laikā ielas kaķus nedrīkst sterilizēt, lielākās aktivitātes "Dzīvnieku drauga" pārstāve sola nākampavasar. Uzsvars tiks likts ne uz apmācībām, bet uz masveidīgu kaķu sterilizāciju. Tas, cik daudz kaķu izdosies operēt, atkarīgs no vetārstu atsaucības to darīt brīvprātīgi. Grīnbergs atgādina, ka iedzīvotāji joprojām var arī rakstīt iesniegumus par klaiņojošo kaķu kolonijām. Dzīvnieki rindas kārtībā tiks sterilizēti nākamgad.
