Dienas ziņas

Liepājas ostā ievieš izmaiņas makšķerniekiem

Dienas ziņas

Ogres upē bīstami svārstās ūdens līmenis

Jūra atdod pazudušo sportistu

Kaitbordista meklēšanas darbos bija iesaistījušies ap 100 brīvprātīgo

6.Otrdienas rītā jūra atdeva sestdien, 3.janvārī, viļņos pazudušo kaitbordistu Renāru Mileiku. Iepriekš vēstīts, ka Jūras meklēšanas koordinācijas dienests meklēšanu pārtrauca laikā, kad vairs nebija nekādu cerību, ka sportists ar esošo ekipējumu varētu būt izdzīvojis. Aizvadītajā naktī brīvprātīgie turpināja meklējumus un viņus atbalstīja arī glābšanas dienests. 

Dienesti pēc notikušā izvērtēs savstarpējo sadarbību glābšanas pasākumos. Šomēnes tikšot pabeigta informatīva pārbaude, lai saprastu, vai ir bijušas kādas problēmas. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka pēc viņam zināmās informācijas, Kurzemē notikušā apstākļi, tostarp laikapstākļi, izslēdza iespējas kaitbordistu izglābt. Tuvākajā laikā Iekšlietu ministrija rosinās tikšanos ar pašvaldībām, kuru teritorijā ir izplatīta nodarbošanās ar kaitbordu un līdzīgiem sporta veidiem.

Pēc koordinatoru aprēķiniem, nakts meklēšanā iesaistījās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp palīdzību sniedza arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kas nodrošināja automašīnu ar pagarināmiem prožektoriem un glābšanas laivu. Brīvprātīgie sociālajos tīklos bija izveidojuši speciālas domubiedru grupas un interaktīvās kartes, kurās atzīmēt pārmeklētās vietas. Pēc jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta modelētās kartes tika prognozēts, ka kaitbordists varētu tikt izskalots krastā 6.janvārī ap plkst.2:00.

"Mēs jau kopš pirmās dienas sadarbojamies ar glābšanas dienestu, tur ir tādas diezgan sarežģītas burtu kombinācijas, es jums tās šonakt nepateikšu, bet tur ir ļoti kompetenti cilvēki, tiešām ļoti pretimnākoši," sacīja meklēšanas koordinators Gusts Balodis.

"Tā kā šodien notiek cilvēka meklēšanas darbi, tad mūsu dienests šeit ir iesaistīts, lai palīdzētu organizatoriem arī no savas puses. Mēs esam atbraukuši divas smagās automašīnas, septiņu, astoņu cilvēku sastāvā," stāsta VUGD Kurzemes reģiona brigādes operatīvā dežuranta pienākumu izpildītājs Juris Plamše no Aizputes.

Meklēšanas koordinatori ir patīkami pārsteigti par lielo atsaucību. Brīvprātīgo lielais skaits palīdzēja noklāt ne tikai to teritoriju, kurā pastāvēja iespējamība sportistu atrast, bet pat vairāk. Brīvprātīgie bija ieradušies no visas Latvijas.

"Labākajam draugam brālis ir Renārs un jādodas viņš meklēt, jāpalīdz cik vien iespējams. Visi draugi braucam no Tukuma, meklējam," sacīja brīvprātīgais Rihards Ņikrasovs no Tukuma.

""Facebook", tviteris, viss ir pilns un tā mēs Mērsragā noorganizējāmies un domājām, ka jāatbrauc palīgā. Mēs braukāsim un dalīsim siltu tēju nosalušajiem meklētājiem," savus plānus klāstīja brīvprātīgā Kristīne Nīmane no Mērsraga.

Lai arī naktī gar jūras krastu noiets aptuveni 29 kilometri un meklēšanas darbi ilga no 12 līdz četriem rītā, brīvprātīgo meklējumi naktī izrādījās neveiksmīgi. Kaitbordista mirstīgās atliekas atrada kāds vietējais iedzīvotājs 6.janvāra rītā ap plkst. 8.30, Rojas novada Ģipkā, aptuveni 20 kilometrus no vietas, kur kaitbordists bija devies jūrā. Atradējs bija devies pastaigā gar jūru ar savu suni.

Valsts policija informē, ka ir uzsākts kriminālprocess un tiek veikta ekspertīze.

Kolka nav pati izdevīgākā vieta kaitbordam, "Pieci.lv" pavēstīja Latvijas Kaitborda asociācijas pārstāvis Romāns Kačkāns. Viņš uzsvēra, ka noteicošais ir vēja virziens, jo drošības apsvērumu dēļ tam ir jāpūš krasta virzienā. Nedēļas nogalē gaidāmā vētra nesīs vēja brāzmas no dienvidiem, kas nozīmē, ka Latvijā kaitošana varētu būt bīstama. Tuvākā iespējamā vieta šai nodarbei varētu atrasties Igaunijā.

Kaitbordists Romāns Kačkāns pats ar šo nodarbi neaizraujas, aso izjūtu dzīts, bet gan brīvības sajūtas dēļ. Viņš "Pieci.lv" skaidro, ka komfortabla bruakšana ir pie vēja ātruma, sākot no septiņiem metriem sekundē, savukārt vēja ātrumam sasniedzot padsmit metrus sekundē, sajūtamas gan lielākas brāzmas, gan dinamiskāka pārvietošanās.

Ar kaitbordu Latvijā nodarbojas vairāk nekā 10 gadus, un šis ir pirmais nopietnais gadījums, kad tikusi pieļauta tik traģiska kļūda, pastāstīja Romāns. Šī aktīvā dzīvesveida piekritēji parasti kaitot nebrauc vienatnē, taču glābšanas vestes nevelk, jo tās traucē un ierobežo kustības. Hidrotērpos nav arī kabatas, kuros glabāt mobilo telefonu, GPS iekārtu, lukturīti vai svilpi. Parasti neviens nedomājot par traģiskām sekām, atzina Kačkāns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt