Kādas frāzes neteikt vēža pacientam. Žurnālistes Initas Silas pieredze

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Atbildot uz jautājumu, ko nevajadzētu teikt vēža pacientiem, žurnāliste Inita Sila raidījumā “4. studija” atzina, ka viņai krūts vēža ārstēšanās laikā krita uz nerviem apkārtējo frāze: “Viss būs labi!”.

Padoms bez maksas

Vēlies saņemt padomu par dažādiem jautājumiem? Tev var palīdzēt raidījuma "4. studija" un LSM.lv rubrika "Padoms bez maksas", kurā viesojas dažādi speciālisti.

Pirmdien, 14.jūnijā, raidījumā viesosies Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Savu jautājumu notāram var sūtīt "Whatsapp" uz numuru 28 390 044!

Atbildes meklē LSM.lv rakstos un LSM.lv Facebook tiešraidē pirmdien pulksten 19.00!

“Tas, kas man krita uz nerviem, ir teikums – viss būs labi.  Jo neviens nezina, ka viss būs labi. Un otrs ir tāda žēlošana – nabadzīte, un par ko tev tāds sods! Un šis teikums – par ko tev tāds sods – manuprāt, ir viens no briesmīgākajiem, ko pateikt, jo tu līdz ar to pasaki, ka tas cilvēks ir kaut ko izdarījis sliktu un tagad viņš tiek sodīts. Un es teiktu – nesakiet šādus vārdus,” aicināja Sila, kura savu pieredzi, ārstējoties no vēža, aprakstīja grāmatā “Tango ar diviem misteriem V”  un dienasgrāmatu sērijā LSM.lv.

 

Žurnāliste sacīja, ka pēc diagnozes atklāšanas tuviniekiem būtu labi vienkārši būt līdzās un ļaut otram izjust, izpaust visas emocijas: “Ļaut viņam justies tā, kā viņš grib. Ja viņš grib vienu dienu raudāt un kliegt, nu tad nesaki: “Neraudi, viss būs labi!””

Žurnāliste arī mudināja tuviniekus ļaut slimniekam runāt par neērtām tēmām, kas, saskaroties ar onkoloģijas diagnozi, var būt ļoti būtiski: “Man bija ļoti svarīgi runāt, piemēram, par nāvi. Ir traki, ja tev nav, ar ko par to parunāt, jo tās ir tādas man svarīgas tēmas un man ar kādu par to vajag runāt.”

Sila dalījās pieredzē, ka viņai ārstēšanās laikā bija dienas, kad viss nepatika un gribējās tikai skatīties seriālus: “Un ļaujiet man to darīt, nevis sakiet. “Saņemies un dari to un šito!” Ļaut būt un izdzīvot tās emocijas, un vienkārši varbūt pateikt, ka es būšu tev līdzās, un arī mēģināt būt līdzās,” viņa teica.

Žurnāliste atzina, ka viņa pārsvarā noraidīja palīdzību, taču bijušas reizes, kad viņa ļoti priecājusies, ka draudzenes otrā dienā pēc ķīmijterapijas atveda siltu ēdienu un pabaroja, jo pati tobrīd nespēja neko pagatavot.

 

Pilna intervija ar žurnālisti un rakstnieci Initu Silu par ārstēšanos no vēža:

 

Padoms bez maksas

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti