Ar šo metodi dažkārt tiek atklāts, ka problēma ir nevis tajā vietā, kur cilvēkam sāp vai tirpst, bet kādā citā. To izmanto dažādu saslimšanu ārstēšanā un diagnostikā.
Kinezioloģija ir viena no manuālās terapijas metodēm, skaidroja Djačenko. “Metode skata cilvēka ķermeni ar holistisko pieeju – mēs skatāmies cilvēku kā vienotu veselu, mēs skatāmies, kāda ir saistība vienai problēmai ar otru, un dažkārt, paskatoties uz cilvēku kā vienotu veselumu, problēma nav tajā vietā, kur cilvēkam sāp vai tirpst, bet kādā citā vietā,” viņa stāstīja.
Metodes atklājējs ir Džordžs Guthards, kurš noskaidroja, ka muskuļu testēšana, kas ir kinezioloģija, var tikt izmantota diagnostikā un ārstēšanā, un tā šī metode ir attīstījusies.
“Lietišķā kinezioloģija ir metode, kura, izmantojot muskuļu testus, palīdz atgriezt cilvēku līdzsvarā. Arī cilvēku organismā ir tāds mehānisms, kas palīdz cilvēkam saglabāt līdzsvaru,” skaidroja neiroloģe.
“Ja nokļūstam aukstos apstākļos, tad organisms dara visu, lai saglabātu ķermeņa temperatūru. Ja mums ir jāskrien, tad organisms pārkārtojas stresa režīmā un mēs skrienam, mums ir pulss ātrāks un sirdsdarbība ātrāka. Kad ejam gulēt, atgriežamies līdzsvarā, mūsu elpošana ir lēnāka, spiediens ir zemāks, un tas ir normāli,” viņa minēja piemērus.
“Dažos gadījumos šis līdzsvars cilvēkam tiek izjaukts, ir stress, ir fiziska pārslodze, ir nesabalansēts uzturs, kā rezultātā līdzsvars pazūd, un, nonākot kādā situācijā, cilvēka organisms nespēj atgūt līdzsvaru un rodas problēmas,” skaidroja Djačenko.
Kinezioloģija ar muskuļu testiem var atrast, kurā līmenī ir problēma un mēģināt to risināt. “Ja problēma ir vieglā pakāpē, ja tā ir funkcionāla, radusies nesen, tad rezultāti ir ļoti labi, bet arī tajos gadījumos, kad slimība ieilgusi, šī metode varētu palīdzēt atgūt ātrāk šo līdzsvaru,” viņa norādīja.
Vienlaikus ārste uzsvēra: “Neviena metode nav universāla, kas visus cilvēkus izārstēs, katrai metodei ir iespēju robežas. Jebkurā gadījumā tas paplašina un uzlabo ārstēšanas kvalitāti un palīdz ātrāk precizēt diagnozi”.
