Visā pasaulē neauglība skar aptuveni 8–12% pāru, un puse no šiem neauglības iemesliem skar vīriešu veselību. Vides piesārņojums ir kļuvis par galveno cēloni vīriešu neauglības pieaugošajai tendencei mūsdienās. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka gaisa piesārņojums būtiski ietekmē vīriešu auglību un spermas kvalitāti, rakstīts publikācijā tiešsaistes zinātniskajā vietnē „Springer Open”.
Ābele norādīja, ka ārējās vides faktoru, kas iespaido vīriešu reproduktīvo funkciju, ir daudz. “Pirmkārt, troksnis.
Ir pierādīts, ka troksnis, kas ir pilsētās lielāks un laukos mazāks, tieši un negatīvi ietekmē auglību.
Tad, protams, dažādi gaisa piesārņojumi, šīs mazās vielas, kas ir gaisā,” viņš stāstīja.
“Var minēt gan putekļus, kas nonāk caur elpvadiem mūsu asinsrites sistēmā, gan, protams, izplūdes gāzes, kas nāk pārsvarā no automašīnām. Tātad atkal pilsētā šī ietekme ir lielāka, lauku reģionos, kur ir mazāk intensīva satiksme, – mazāka.”
Tāpat auglība saistīta arī ar ēdienu, ko uzņemam. “Te var atsevišķi izdalīt cieto pārtiku, augļus un dārzeņus, kas mūsdienās ļoti daudz tiek audzēti, izmantojot dažādus pesticīdus, herbicīdus, lai produkti skaisti izskatītos veikalā,” skaidroja Ābele.
Tāpat ietekme ir arī ūdenim, ko dzeram no plastmasas pudelēm.
“Ja paskatāmies, kādu ūdeni lietojam, tad pārsvarā tas ir no plastmasas traukiem. Ir pierādīts, ka bisfenols, kas atrodas plastmasas iepakojumos un nonāk ūdenī, ko mēs tālāk lietojam uzturā, protams, arī negatīvi ietekmē sevišķi vīriešu veselību, jo tas samazina kopējo testosterona daudzumu, kas ir nepieciešams, lai veidotos spermatozoīdi,” stāstīja medicīnas doktors.
Tāpat viņš norādīja, ka vīrieša veselību var ietekmēt arī citi ārējie faktori, un daži no tiem vēl nav līdz galam izpētīti: “Protams, ka radiācija, kas nāk no apkārtējās vides, un elektromagnētiskais lauks, kas nāk no mūsu mobilajiem telefoniem, no datoriem, no dažādām elektroniskām ierīcēm, kā bezvadu internets, kas ir plaši pētīts. Dzīvnieku modeļos tas uzrāda negatīvu ietekmi, bet uz cilvēku veselību nav skaidru pierādījumu, ka tam būtu plaša negatīva ietekme.”
Ābele secināja, ka visiem šiem faktoriem ir negatīva ietekme, bet izcelt vienu galveno nav iespējams.
“Pateikt ar pirkstu un norādīt, ka tieši tas un vienīgi tas ir vainīgais, ir ļoti grūti. Taču ir skaidrs, ka vīrieša veselība, ja skatāmies garākā laika nogrieznī, ir pasliktinājusies un auglība it sevišķi,” viņš uzsvēra.
“Ja skatāmies absolūtos skaitļos, tad spermas koncentrācija pēdējos 60 gados ir samazinājusies uz pusi. Protams, ka tas ir satraucoši, un zinātnieki meklē iemeslus tam, bet ļoti liela daļa no tā ir arī mūsu dzīvesveids, jo neapšaubāmi – mēs mazāk kustamies, mēs sēžam, vairāk ēdam neveselīgu pārtiku.”
Vienlaikus Ābele norādīja, ka Latvijā situācija ar apkārtējās vides ietekmi nav tik slikta kā citur pasaulē: “Latvijā, es teiktu tā, – ir salīdzinoši laba apkārtējā vide. Uz Eiropas fona Latvija izskatās vēl labi, un arī auglības ziņā rādītāji vīriešiem ir daudz labāki nekā vidēji Eiropā, un tas ir tikai tāpēc, ka mēs vēl neesam pilnībā pārņēmuši šo Rietumu dzīvesveidu, bet neapšaubāmi mēs agrāk vai vēlāk tuvosimies tam un rādītāji pasliktināsies.”
