Kā galvenie produkti, ko būtu ieteicams bagātināt ar D vitamīnu, tika izvēlēti piens un uz maizes smērējamās taukvielas, jo, pirmkārt, tās ir plaša patēriņa preces, otrkārt, šos produktus arī uzskata par veselīgiem.
Produktu bagātināšana ar D vitamīnu Somijā nav obligāta, taču uzņēmēji ir pretimnākoši šīm rekomendācijām, un apmēram 90% no piena produktiem un taukvielām ir bagātināti ar D vitamīnu, kas arī devis labus rezultātus.
2000. gada sākumā pietiekams D vitamīna daudzums tika reģistrēts tikai trešdaļai Somijas iedzīvotāju, bet 2011. gadā – 90% valsts iedzīvotāju.
“Kad sākām šo programmu, mēs apsvērām D vitamīna pievienošanu maizei, tomēr izlēmām par labu pienam, jo tas Somijā ir ļoti plaši patērēts produkts. Tas, iespējams, nav tik plaši patērēts Latvijā, tāpēc jums varbūt maize būtu labāks variants,” stāstīja Virtanena.
Vienlaikus izstrādāja arī uztura un dzīvesveida rekomendācijas, lai sabiedrību informētu par veidiem, kā uzņemt pietiekamu D vitamīna daudzumu. Piemēram, regulāri uzturā jālieto zivis un pārtika, kas bagātināta ar D vitamīnu. Uztura bagātinātāji papildus noteikti jāuzņem bērniem un jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm, sievietēm, kas baro ar krūti, kā arī cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu vai tādiem, kuru apģērbs, uzturoties saulē, lielākoties aizsedz ķermeņa daļas.
“Cilvēkiem darbspējas vecumā mēs rekomendējam uztura bagātinātājus tikai tādā gadījumā, ja viņi nelieto pietiekami daudz piena un margarīnu ar pievienoto D vitamīnu, kā arī zivis, jo zivis ir gandrīz vienīgais dabīgais D vitamīna avots uzturā,” atklāja Virtanena.
Somijas Veselības un labklājības institūta pārstāve līdz šim paveikto vērtēja atzinīgi un piebilda, ka šobrīd arī jāpārliecinās, ka neviens neuzņem pārāk daudz D vitamīna. Eksperti gan ir aprēķinājuši riska faktorus, lai šī brīža ieteikumi būtu droši visiem.
Vienlaikus Virtanena uzsvēra, ka vērtīga būtu bijusi arī pastiprināta sabiedrības informēšana par to, kāpēc šāda produktu bagātināšana ar D vitamīnu bija nepieciešama un kāpēc un kādās devās D vitamīnu ieteicams uzņemt.
Ja salīdzina Latvijas un Somijas pieredzi, jāatzīst, Latvijas Veselības ministrija (VM) sabiedrību ir informējusi par D vitamīna nozīmi, kā arī izstrādājusi rekomendācijas tā optimālai uzņemšanai organismā.
VM komentārā raidījumam “Pārtikas revidents” norādīja, ka sevišķi nozīmīga loma iedzīvotāju informēšanā par D vitamīna nozīmi un uzņemšanu, kā arī par tā daudzuma organismā kontroli, ir ģimenes ārstiem.
Tāpat jāņem vērā, ka nepieciešamība papildus uzņemt D vitamīnu ir jāizvērtē individuāli.
Vaicājot, vai arī mūsu valstī varētu ieviest līdzīgu programmu kā Somijā, VM norādīja, ka šī programma tiek vērtēta atzinīgi, taču pagaidām tādu ieviest nav plānots.
Veselības ministrija ir aicinājusi Latvijas ārstu profesionālās asociācijas sniegt priekšlikumus pasākumiem ar mērķi palielināt D vitamīna līmeni organismā tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tas ir nepieciešams, un nodrošināt izsvērtu, drošu un racionālu D vitamīnu saturošu zāļu vai uztura bagātinātāju lietošanu un novērstu potenciālos pārdozēšanas riskus.
Tiesa, raidījuma "Pārtikas revidents" veiktā analīze liecina, ka ar Latvijā pašlaik pieejamiem produktiem, kas bagātināti ar D vitamīnu, uzņemt šī elementa dienas normu būs grūti. Lai to paveiktu, būtu nepieciešams apēst, piemēram, kilogramu maizes, četras porcijas brokastu pārslu vai izdzert litru piena produktu, secināja “Pārtikas revidents”, kopā ar endokrinoloģi Maiju Gureviču analizējot dažādus produktus.
Tātad ne visas problēmas, kas saistītas ar D vitamīna deficītu, atrisināmas vien ar produktu bagātināšanu. Šāds solis ir tikai viens no ilgtermiņa stratēģijas elementiem, kur vēl svarīga ir sabiedrības izglītošana par to, kas ir D vitamīns, kāds ir optimālais tā līmenis asinīs un kāpēc ir svarīgi rūpēties par pietiekamu tā daudzumu mūsu organismā.
