“Šobrīd ir smags laiks, kad bailes ir pārņēmušas visu Eiropu un savā ziņā arī visu pasauli. Protams, es neesmu izņēmums, arī es baidos no tā, kā tas viss var izvērsties, baidos, kā to tālāk risinās,” atzina Kārkliņa.
“Šobrīd visiem ir iedarbinātas būtībā ļoti primitīvas bailes, eksistenciālas bailes, bailes par savu dzīvību, veselību, tuvajiem cilvēkiem,” viņa piebilda.
Arī Melne atzina, ka šobrīd ir daudz jautājumu, bet maz skaidrības par to, kā būs tālāk: “Mēs kā iedzīvotāji varam vienkārši novērot, klausīties un censties saprast, ko darīt lietas labā, ja varam kaut ko darīt.”
Vienlaikus speciālistes norādīja, ka bez bailēm cilvēks nevar iztikt, tās domātas, lai cilvēks izdzīvotu. “Tās nepārprotami vērš mūsu uzmanību uz briesmām, šajā gadījumā uz kara briesmām,” Kārkliņa vērtēja.
Viņa norādīja, ka ir vairākas iespējas, kā bailes risināt. Viena iespēja ir mainīt apstākļus, taču šobrīd tas nav iespējams. “Mēs ārējos apstākļus nekādi nevaram mainīt, bet mēs varam mēģināt tos kaut cik reāli saprast – kas no piedāvātās informācijas ir tāds, par ko būtu jāuztraucas, un kas ir tāda informācija, par ko nebūtu jāuztraucas,” ieteica Kārkliņa.
Viņasprāt, pastāv otra iespēja – mainīties pašiem un mēģināt pielāgoties attiecīgajiem apstākļiem. “Tas, ka mēs baidāmies, ir absolūti normāli,” viņa uzsvēra.
Melne ieteica, pirmkārt, sekot līdzi notikumiem veselīgā veidā: ”Ir radio, televīzija, ir ziņas, ko lasām, bet tajā pašā laikā būtu ļoti vēlams ierobežot šo ziņu lasīšanu un iedziļināšanos. Jo vairāk mēs iedziļināmies, jo vairāk mēs uztveram trauksmi, trauksme principā ir baiļu rezultāts.
Noteikti vajadzētu ierobežot laiku, cik daudz pavadām informācijas vidē.”
Tāpat viņa uzsvēra nepieciešamību turpināt ierasto ikdienu. “Vēl viena būtiska lieta ir tā, ka mēs esam šeit, nevis Ukrainā – ir ļoti svarīgi turpināt ikdienu. Ir svarīgi ieplānotos plānus realizēt, ir svarīgi iet uz darbu, turpināt pavadīt laiku ar tuvajiem,” skaidroja Melne.
Par Ukrainā notiekošo šobrīd domā visa pasaule, bet vienlaikus ir svarīgi apzināties, kas pašlaik notiek katra individuālajā dzīvē. “Kas ir tas, ko es varu darīt, un jāsaprot, ka mums šī dzīve turpinās,” sacīja Melne.
Tāpat abas speciālistes atgādināja, ka nevajadzētu ļauties baiļu radītām domām vai fantāzijām par to, kas vēl nav noticis, kas nav reāls.
“Atpazīstot domas, no kurienes tas viss nāk, mēģināt izvērtēt, vai domas ir patiesas, vai tās ir racionālas, vai tas ir kaut kas, kam paši esam piedēvējuši nozīmību un attīstījuši nākamajā līmenī,” norādīja Melne.
Ja pašam neizdodas tikt galā ar sajūtām vai domām, ko rada bailes un trauksmes izjūta, vērtīgi apmeklēt speciālistu, ieteica Kārkliņa: “Tad jau pie speciālista arī noskaidros, vai tās ir tiešām tādas patoloģiskas trauksmes sajūtas vai arī tās tomēr ir tādas, kas tiešām ir vairāk izfantazētas.”
