Būt "šeit un tagad"
Cilvēki dalās divās kategorijās. Viena daļa ir tā saucamie “šeit un tagad” cilvēki, kuriem ir nepieciešama tieksme, labpatika, sāts. Šie cilvēki jūtas labi mierā, viņiem nav nepieciešami izaicinājumi. Grūtāk šobrīd iet “dopamīna cilvēkiem” jeb “apetītes psihotipiem”. “Tie ir cilvēki, kuriem ir vajadzīga kaislība, izaicinājums, pašpārliecība, enerģija. Tie ir tie cilvēki, kas maina pasauli,” skaidroja ārste.
"Kad apkārt ir daudz ierobežojumu, nav vairs veco enkuru, pie kā turēties, lai varētu sekmīgi un laimīgi dzīvot, un parādās vairākas problēmas," sacīja profesore, minot, ka grāmatas, filmas un jebkas cits, kas novērš domas, var palīdzēt.
Viņa ieteica katram apzināties, pie kuras cilvēku grupas pieder, un mēģināt sevī attīstīt “šeit un tagad” filozofiju – izbaudīt to, kā ir. “Tātad, ja mums ir šī problēma, ka mēs esam pieraduši sevi vienmēr apliecināt, mēs vienmēr esam ar draugiem, ir skaļi tusiņi, tad šajā brīdī mēs meklējam kaut kādus citus apvedceļus,” norādīja Konrāde.
Dienā vismaz 23 minūtes radošuma un miera
Ārste skaidroja, ka mierinājuma gūšana ēdot ir primitīvākais veids, kā uz īsu brīdi pacelt dopamīnu. Dopamīns sniedz laimi tikai brīdī, kad kaut kas cilvēku pārsteidz. “Jūs ejat pa ielu, un tur ir atvērta fantastiska, jauna kafejnīca, kur ir garšīgi kruasāni. Pirmajā dienā jums baigais dopamīns, jūs jūtaties labi, nākamajā dienā arī vēl labi, bet pēc tam tas pazūd. Visu laiku vajag vairāk un vairāk,” piemēru minēja Ilze. Viņa sacīja, ka jārod citi veidi, kā paaugstināt dopamīnu, piemēram, fiziska slodze.
Pandēmijas laikā ikvienu ietekmē tas, kāda informācija tiek patērēta. Taču vienlaikus, lai spētu pieņemt atbilstošus un izsvērtus lēmumus, jābūt informētam – līdz ar to ikdienā būtu vēlams meklēt veidus, kā rast iekšēju līdzsvaru.
Smadzenes strādā trijos līmeņos. Pirmais un galvenais no tiem ir izpildītāja tīkls – informācijas uztvere, sasaistot to ar savu iepriekšējo pieredzi. Otrais ir svarīguma noteikšanas cikls – izsvērt, kas patiešām ir nozīmīgi. Savukārt spēju radīt dopamīnu atjauno radošuma tīkls, ko sauc arī par noklusējuma jeb bezsaistību tīklu.
Ārste norādīja, lai šis tīkls strādātu, nav svarīgi, vai nodarbojas ar meditāciju, makšķerē, spēlē mūzikas instrumentu vai dodas dabā:
“Lai mēs būtu veseli, mums vajag dienā vismaz 23 minūtes darīt to, kas ļauj par neko nedomāt, un tas īstenībā šajā brīdī ir ārkārtīgi svarīgi.”
Viņa ieteica uzstādīt nelielus, viegli sasniedzamus mērķus un koncentrēties uz to izpildes soļiem, nevis rezultātu.
