“Akūtā situācijā, pirmkārt, cilvēkam ir jānomierinās, jo tās asās sāpes mūs pārsteidz pārsvarā nesagatavotus, un cilvēkam ir tāds sāpju šoks un stress,” uzsvēra Salgrāve.
Nākamais uzdevums ir apsēsties vai apgulties, “ieņemt pozu, kurā jums nesāp un kurā jūs tā kā drusciņ varat atpūsties un padomāt ar prātu, ko darīt”, fizioterapeite stāstīja.
“Ja tā situācija tiešām ir akūta un tās ir asas sāpes, tad pat niecīgākā kustība izsauks uzreiz jaunu sāpju kairinājumu. Kad esam mierīgajā, brīvajā pozā, tad apguļoties, ja tā ir jostas daļa, pievilkt vienu kāju pie vēdera un drusciņ pastiept, pievilkt otru kāju klāt. Tad varam drusciņ pievilkt, paturēt abas kājas,” viņa stāstīja. “Tad atsākt ar lēnām, mierīgām kustībām, uzmanīgi taustoties, vai tas provocē paasinājumu vai ne, sākt kustēties, jo citreiz ir tā, ka, atsākot lēnām pēc šī asā sākuma, jūs varat iesākt lēnām kustēties un sākt pārvietoties, celties un doties tālāk.”
Kakla daļai izteiktas, asas sāpju lēkmes nav bieži raksturīgas, norādīja fizioterapeite: “Vairāk tas ir hronisks diskomforts ar paasinājumiem. Tajā momentā pats kakls jums saka priekšā – vai tas grib siltumu, vai grib atbalstu, lai ietin kādā šallē vai uzliek kakla ortozi.”
Jebkurā gadījumā uzdevums ir sāpes mazināt, tāpēc mājas aptieciņā jāatrod kāda pretiekaisuma vai pretsāpju ziede, vai zāles. “Cilvēkam nav jādzīvo ar sāpēm, ir jāatrod veidi, kā tās samazināt un tikt no tām vaļā,” Salgrāve uzsvēra.
“Protams, jebkurā gadījumā, ja tās sāpes ir pārāk asas, pārāk traucējošas, tad ir tāda iespēja, kā ātrā palīdzība. No tās nevajag baidīties, vajag saukt mediķus, un viņi vai nu iešpricēs kādus pretsāpju medikamentus, vai tajā brīdī pat aizvedīs uz slimnīcu, sistēmu un izmeklējumiem, un tas nemaz nav tik slikti,” viņa atgādināja.
