Daudziem cilvēkiem redzes problēmas nāk līdzi jau kopš agras bērnības, citi tās iemanto dzīves laikā. Viena no nopietnākajām slimībām, kuru cilvēki "ielaiž" un nepamana, ir glaukoma.
"Tā ir vienīgā no slimībām, par kuru ļoti ilgi nav nekādu sūdzību. Cilvēki nejūt paaugstinātu spiedienu. Diemžēl glaukoma, tā ļoti vienkāršoti – paaugstināts acs spiediens –, pamazām nospiež redzes nervu, kurš atmirst, un redze zūd no perifērijas," norādīja Balgalve.
Ierasti glaukoma tiek konstatēta cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, bieži tā tiek pārmantota no vecākiem vai vecvecākiem.
"Bet nevajag baidīties, vajag rūpēties! Ir regulāri – reizi divos, trijos gados līdz 60 gadiem, vēlāk varbūt biežāk, – pat bez kādām sūdzībām jāpārbauda acis un acu spiediens," aicināja Balgalve.
Tāpat pie ārsta ar steigu jādodas arī akūtās situācijās. Balgalve novērojusi, ka cilvēki bieži pazaudē redzi savas vilcināšanās pēc.
"Latviešu cilvēki mēdz būt pārāk pacietīgi. Klasiskākais gadījums ir, kad sāk tur kaut kas zibeņot, dzirksteļot, peldēt, un cilvēks piezvana ārstam un pierakstās pēc mēneša, diviem. Un tas var būt daudz par vēlu – ja ir šādas sūdzības, nedrīkst gaidīt, dodamies uz traumpunktu! Tas nekas, ka tā nav trauma, tā ir akūta situācija, jo tad reizēm pašā sākumā var palīdzēt," uzsvēra ārste.
Savukārt ikdienā, lai rūpētos par acu veselību, ļoti svarīgs ir darba režīms, sevišķi tiem, kas visu dienu strādā pie datora.
Ārste ieteica 20-20-20 sistēmu, kas nāk no Amerikas – ik pa 20 minūtēm 20 sekundes paskatāmies 20 pēdu (5–6 metru) attālumā. Ideāli, ja ir iespēja skatīties ārā pa logu.
"Šajā pauzē būtu labi izdarīt trīs lietas: vispirms acis enerģiski izmirkšķinām; tad izapaļojam acis – vienu apli uz vienu pusi, otru – uz otru, starp citu, daudziem tas liekas sāpīgi un nepatīkami, jo nav pieraduši acis kustināt; tad vienkārši paskatāmies tālumā; vēlreiz kārtīgi izmirkšķinām un strādājam tālāk," skaidroja Balgalve.
"Ja cilvēks saka, ka nevar to atļauties, jo ir ļoti daudz jāstrādā, der atcerēties, ka tas no stundas paņem minūti," viņa piebilda. Tiem cilvēkiem, kuru acis ir sevišķi saspringušas, ārste ieteica pirmo nedēļu paņemt blakus pulksteni vai uzlikt atgādinājumus un vienkārši šo sistēmu iemācīties. "Tai nav jābūt precīzi 20. minūtei, tā var būt 21., 22. minūte, bet svarīgs ir ritms. Tad vēlāk cilvēki saka, ka acis pašas prasa, ka ir iemācījušās. Tas ir vienkāršs ieteikums, kas rada milzīgu efektu," uzsvēra Balgalve.
Buša atgādināja, ka par acu veselību ir jārūpējas ik dienas, bet to vajag gribēt un tam vajag arī atrast laiku. Viņa vērtēja, ka ir iespējams dzīvot bez brillēm līdz pat sirmam vecumam, taču tas ir regulārs darbs.
"Tiem, kas grib atturēties no briļļu lietošanas, pirmais ir pauzes, strādājot pie datora.
Visu redzes problēmu, izņemot traumas, pamatā ir sasprindzinājums. Cilvēka acs nav radīta darbam tuvumā ilgstoši. Pauzes ir pats pirmais," uzsvēra Buša. "Tad pastumiet visu malā, atgrūdiet krēslu nost, kārtīgi izstaipieties, izapļojiet plecus, pagroziet galvu, protams, pamirkšķiniet acis. Elpojiet dziļi, paskatieties pēc iespējas tālāk. Tāluma vērošana ir ļoti laba."
"Vēl – sarīvējiet siltas plaukstas, uzlieciet uz acīm tā, lai plaukstu iedobīte ir tieši pret aci. Acis sākumā vaļā, pamirkšķiniet, sajūtiet, ka nav piespiestas, aizveriet ciet. Jums pietiks ar 20 sekundēm un jutīsiet, kā acis atslābinās. Tad, kad atļaujiet sev pauzi, dariet jebko, kas jūs atslābina, kaut vai nostājieties uz rokām vai galvas," ieteica Buša.
