“Pacients izvēlas sev vēlamo speciālistu, konsultācijas laiku, pievieno failus, ja tādi ir, analīžu izrakstus, fotogrāfijas, veic sūdzību aprakstu un pierakstās uz konsultāciju,” par pieteikšanās kārtību stāstīja vietnes pārstāve.
Pacienti bieži konsultējas pie jau esošajiem ārstiem. Ja nevar atrast sev vēlamos speciālistu tiešsaistē, ir pieejams detalizēts ārstu saraksts.
“Tagad strādājam ar lielākajām Latvijas privātklīnikām. Ļoti ceram, ka sakārtosim attiecības ar valsts institūcijām un varēsim strādāt ar valsts apmaksātajiem pakalpojumiem,” pauda Batuhtina-Banga.
“Ja agrāk šķita, ka attālināti konsultāciju var sniegt tikai ģimenes ārsts vai dermatologs, apskatot kādu fotogrāfiju, tad šobrīd arī zobārsti var sniegt rekomendācijas par medikamentu lietošanu. Tāpat viņi var apskatīt rentgenus, to aprakstus un sniegt viedokli, kad varēs veikt piemērotu operāciju, ko darīt līdz tam,” stāstīja vietnes pārstāve.
Daudz konsultāciju attālināti sniedzot arī urologi un ginekologi. “Agrāk nevarējām iedomāties, ka šie ārsti varētu konsultēt, neveicot apskati. Pārsvarā tās ir preventīvas konsultācijas atkārtotiem pacientiem, kurās iesaka ko darīt. Tad ārsts var pieņemt lēmumu, vai jātiekas klātienē,” skaidroja Batuhtina-Banga.
“Šobrīd ir krīzes stāvoklis un attālināti notiek daudz vairāk konsultāciju, nekā ārsti, iespējams, pieļautu ikdienā. Ir specialitātes, kas parasti nekonsultētu attālināti, bet tagad tas notiek informatīvi, lai nepieļautu stāvokļa pasliktināšanos,” norādīja vietnes pārstāve.
Ārstam ir jāuzņemas atbildība, vai attālināti saņemtā informācija ir pietiekama, lai pieņemtu lēmumu. “Ja tā nav, tad cilvēku nosūta uz papildu izmeklējumiem un vienojas par tikšanos klātienē,” piebilda Batuhtina-Banga.
Vaicāta, kā cilvēks var būt pārliecināts par datu drošību attālinātas konsultācijas laikā, viņa norādīja: “Mēs glabājam datus vienā no pasaulē drošākajiem serveriem, viss tiek veikts atbilstoši likumdošanas prasībām.”
Autentifikācija pakalpojumam īsteno caur rīku “Smart ID” un internetbanku. “Zvans notiek no viena virtuālā kabineta uz otru – video zvans ir kriptēts un drošs. Tas nenotiek nedz “Skype”, nedz “Zoom”,” skaidroja Batuhtina-Banga.
Par pakalpojumu norēķinās ar bankas maksājumu karti. Ja cilvēkam ir veselības apdrošināšana, tad pakalpojums vispirms jāapmaksā no savas naudas un bankas izdruka pēc tam jāiesniedz apdrošinātājam, kurš izskatīs līdzekļu atgriešanu.
“Līdz šim neesam dzirdējuši par nevienu atteikumu no apdrošināšanas kompānijām. Šobrīd notiek aktīva komunikācija ar apdrošināšanas kompānijām, veicam platformā papildinājumus, lai varētu uzreiz veikt priekšapmaksu ar apdrošināšanu,” pauda vietnes pārstāve.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos, Latvijā izsludināta ārkārtējā situāciju, kas pagarināta līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Pacientu un mediķu pasargšanai no iespējamas inficēšanās ar Covid-19, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, līdz ārkārtējās situācijas beigām daļēji ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs.
