Paskatīsimies, ko var mācīties no pasaules ilgdzīvotājiem. Kādi paradumi ļauj cilvēkiem dzīvot ilgu mūži. Svarīgi ir ne tikai ilgu, bet arī laimīgu mūžu.
Emma Morāno no Itālijas pērnā gada nogalē nosvinēja 117. dzimšanas dienu. Pirmā pasaules kara laikā ārsti viņai diagnosticēja anēmiju, tad Emma bija 20 gadus veca. Kopš tā laika ilgdzīvotāja visu mūžu ievērojusi pavisam dīvainu diētu - katru dienu sieviete apēd divas olas.
Džesija Gallana ir Skotijas vecākā sieviete – 109 gadi. Viņas ilgdzīvošanas recepte – neprecēties, pietiekami kustēties un katru rītu brokastīs ēst biezputru.
Ģertrūde Vīvere no Arkanzasas nodzīvoja garu mūžu, viņa mira 116 gadu vecumā. Pasaules vecākās sievietes titula īpašniece uzskatīja, ka ilgdzīvošanas atslēga ir labestība jeb “izturies pret citiem tā, kā gribētu, lai izturas pret tevi.“ Tas var izklausīties nenopietni, bet Ziemeļkarolīnas Universitātes pētījums liecina, ka pozitīva domāšana uzlabo cilvēka veselību, bet stress un negatīvais ir kaitīgi veselībai.
Japāniete Misao Okava 2015.gadā mira 117 gadu vecumā. Viņa katru dienu ēda suši un nopietni izturējās pret atpūtu - astoņas studas naktī veltīja miegam. Misao šos faktorus arī uzskatīja par ilgdzīvošanas un labas veselības noslēpumu.
Trīs ali un mēriņš viskija katru dienu ir 110 gadus vecās Agneses Fentonas (Ņūdžersija) izvēle.
Taisnība, uzturs un fiziskās aktivitātes ir galvenie faktori, lai dzīvotu ilgu mūžu, bet ne mazāk svarīgi ir izvairīties no stresa.
Vai ilgdzīvotāju dzīves paradumi mums liek domāt, ka tik populārās Vidusjūras, Japānas, Rietumāfrikas un citas diētas, kā arī izplatīti priekšstati par veselīgu dzīvesveidu ir maldīgi?
Nesenā intervijā izdevumam “The Independent” profesors Tims Spektors - ģenētiķis no Londonas Karaliskās koledžas - stāstījis, ka cilvēku organismi dažādi reaģē uz apēsto ēdienu. Tātad, ievērojot vienādus ēšanas paradumus, rezultāts būs atšķirīgs. Atšķirību nosaka organismā esošās baktērijas, un cilvēka organismā ir ap 100 triljoniem dažādu baktēriju.
