Pēdējā laikā uztura bagātinātājus piedāvā daudzas interneta vietnes, tāpat tos var iegādāties, pasūtot pa telefonu. Šādās situācijās rodas jautājums, vai piedāvātie produkti ir droši. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane atzina – ja klienta uzrunāšana notiek personiskā līmenī, tad institūcijai tam ir grūti piekļūt.
“Šeit svarīgākais ir cilvēku saprāts un domāšana. Jābūt ļoti uzmanīgiem – nevajag pakļauties daudzsološajiem mārketinga trikiem par to, ka, lietojot uztura bagātinātājus, veselība būs perfekta, mēs būsim skaisti, jauni. Tiešām ir svarīgi liela saprāta deva, vēss prāts, ja gribam iegādāties kaut kādas preces,” uzsvēra Gertmane.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Diāna Birkenfelde skaidroja, ka šobrīd Latvijā ir atļauts laist tirgū tikai tos uztura bagātinātājus, kuri reģistrēti PVD: “Katram patērētajam ir iespēja, ieejot PVD mājaslapā sadaļā “Reģistri”, atvērt uztura bagātinātāju reģistru un pārliecināties, vai tas ir reģistrēts.”
Nereti tirgū piedāvā populārus produktus imunitātes stiprināšanai, uz kuriem nepamatoti norāda, ka tie ārstē vai novērš Covid-19.
“Bet patiesībā nav nekādu zinātnisku pētījumu, ka šāds pārtikas produkts varētu šādi iedarboties,” uzsvēra Birkenfelde.
Nereti pircēji mēdz iegādāties uztura bagātinātājus vietnēs, kur vispār nav informācijas par uzņēmumu, kas to piedāvā. “Patērētājiem jābūt ļoti vērīgiem un, atverot interneta vietni, pirmā lieta, kas būtu jāpārbauda, – vai ir saprotams, kas šo produktu piedāvā.
Ja mājaslapā ir tikai mobilā tālruņa numurs vai e-pasts, tad katrā ziņā šāda vietne jau ir aizdomīga, jo Eiropas Savienībā ikvienam pārdevējam ir jānorāda savs nosaukums, jānorāda adrese,” uzsvēra PVD pārstāve Birkenfelde.
Patērētājiem šobrīd ir jābūt īpaši vērīgiem, jo uztura bagātinātāju tirgus ir krietni palielinājies: “Tieši uz šo produktu rēķina, kas stiprina imūno sistēmu. Vispopulārākie produkti ir vitamīns D, vitamīns C, protams, cinks, par kuru ik pa laikam parādās kādi pētījumi saistībā ar Covid-19. Ļoti bieži uzņēmumi arī šos datus izmanto un ar tiem šādi manipulē”.
Pirms ķerties pie uztura bagātinātāju lietošanas, nepieciešams konsultēties ar mediķiem, lai pārliecinātos vai tiešām organismam ir nepieciešami tieši šie uzlabojumi, uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, asociētā profesore Dace Bandere.
“Pirmkārt ir jāsaprot, vai jums to vispār vajag. Ja cilvēks ēd normālu, sabalansētu uzturu, ir fiziski aktīvs, tad principā nekādus uztura bagātinātājus lietot nevajadzētu, bet Latvijā, ņemot vērā mūsu klimatisko zonu, tas, kā dzīvojam, strādājam, protams, var izraisīt dažādu vitamīnu, varbūt mikroelementu deficītu,” sacīja Bandere.
Ar uztura bagātinātājiem arī jāuzmanās, ja lietojat citus medikamentus. “Mums ir ļoti uzmanīgi jāskatās, ar kādām zālēm lieto kopā, jo uztura bagātinātājos pārsvarā ir vitamīni, minerālvielas, aminoskābes, taukskābes, mēdz būt arī ārstniecības augi, kuros atkal var būt piemaisījumi no ražošanas procesa – pesticīdi un citas augu daļiņas. Var būt mijiedarbība starp zālēm un ārstniecības augiem,” uzsvēra Bandere.
Jāatceras arī, ka uztura bagātinātājus var pārdozēt:
“Kuņģa zarnu trakta traucējumi, aknu darbības traucējumi, var būt galvas reiboņi, slikta dūša, var būt arī sirdsdarbības traucējumi. Traucējumu spektrs ir ļoti dažāds un atkarīgs no tā, kāda viela ir pārdozēta.”
