Kā labi justies un ātri sasildīties vēsā mājoklī? Stāsta un rāda speciālisti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 1 mēneša.

Augstās elektroenerģijas cenas likušas pārdomāt ne tikai iepirkšanās paradumus, bet arī to, kā ģērbjamies, jo nu auksti ir ne tikai ārā, bet arī iekštelpās. Vēsumā var sev palīdzēt justies labāk, pareizi izvēloties apģērbu un arī ik pa laikam izkustoties, Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" rubrikā "Padoms bez maksas" skaidroja eksperti.

Daži padomi:

  • Kājām, rokām, ausīm un deguniem ir jābūt siltumā!
  • Apģērbam labāk izvēlēties divas vai trīs pusplānas, nevis vienu biezu kārtu.
  • Pārdomāts apģērbs spēj sasildīt vislabāk.
  • Kustības ir vislabākais veids, kā sasildīt savu ķermeni un uzlabot asinsriti, kas arī nosaka, vai mēs jūtamies silti vai vēsi.
  • Vingrojot katra kustība ir jāveic arī uz otru pusi.
  • Galvenais nosacījums – pastiepties! Tā ne tikai izvingrinām muskuļus, bet arī sasildāmies.
  • Vingrojumiem vakarā uzsvars vairāk uz pastiepšanos, izslēdzot straujas kustības, bet pārējā dienas daļā – pēc brīvas izvēles.

Reizēm ir tā, ka esam apāvuši vilnas zeķes, uzvilkuši džemperus, bet šķiet, ka pat ar to visu nepietiek un aukstums lien pie kauliem. Kā izturēt ne tikai ziemu, bet jau šo rudeni, kad apkuri neviens nesteidz pieslēgt?

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidroja: "Mēs kā cilvēki esam diezgan individuāli, un to nosaka ļoti daudzas lietas, gan sākot no iedzimtības, paradumiem un pieradumiem, gan arī, kāda mums tā fizioloģija katram ir. (..) Kad vienam salst, tad otram ir karsti un attiecīgi otrādi. Tīri medicīniski runājot, jebkas, kas ir virs 18 grādiem, nebūtu jāuzskata par aukstumu. Varbūt tā viena mūsu bēda ir bijusi, ka energoresursi bijuši ļoti lēti, mēs esam pieraduši pie 22 līdz 24 grādiem mājokļos."

Bet ko darīt mūžīgi salstošajiem – kā ģērbties šoruden?

Vanadziņš ieteica atcerēties padomus, ko gandrīz katram bērnībā atgādinājušas omītes, proti, ķermeņa galējiem punktiem – kājām, rokām, ausīm un deguniem ir jābūt siltumā.

"Mēs rekomendējam kārtu principu – nevis vienu biezu, bet divas pusplānas vai trīs pusplānas. Pārdomāt, kā mēs ģērbjamies gan mājās, gan darbavietā. Vienu kārtiņu tomēr esam siltāki nekā pirms gada," ieteica speciālists.

Jāvelk ne tikai siltas drānas, bet arī nedrīkst aizmirst par kustībām. Tās bieži vien var pat palīdzēt vairāk nekā apģērba kārtu kārtas. Vanadziņš atzina, ka mēs visi patiesībā ļoti maz kustamies – gan mājās, gan darbavietā. Pētījumi par to, kā mainās asinsrite, strādājot ar datoru, parādījuši, ka pusstundas vai stundas laikā rokas arī 21–22 grādos pamatīgi atdziest.

"Katram tomēr vajadzētu pārdomāt savus paradumus strādājot. Teiksim, kaut vai regulāri, tikai reizi desmit piecpadsmit minūtēs, piecelties, izstaipīties, izkustēties, ja var, pietupties, rokas izvingrināt. Tas nāks par labu gan muskuļu grupām, gan arī atgriezīs asinsriti jeb uzlabos asinsriti, kas arī nosaka, vai mēs jūtamies silti vai vēsi," norādīja Vanadziņš.  

Lai mēs kārtīgi sasildītos, ir nepieciešams kārtīgi izvingroties. Vai mugurā būtu mājas tērps, pidžama vai darba drēbes, – sasildošie vingrojumi derēs jebkuram un jebkurā vietā, galvenais nosacījums – jābūt ērtam un stabilam krēslam.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas viesdocente, trenere Inese Ļubinska "4. studijai" demonstrēja vingrojumus:

"Pieliekot rokas uz pleciem, sākt apļot rokas plecu locītavā. Katra kustība ir jāveic arī uz otru pusi. Tad, kad ir izkustināti pleci uz priekšu un atpakaļ, es piedāvāju neaizmirst, ka mēs tomēr strādājam ar pirkstiem; pirkstu locītavas, plaukstas izstiept uz priekšu. Vajadzētu just, ka drusku pastiepjam apakšdelmu. Tad pret sevi, un tad stiepjam tās rokas uz augšu. Kāpēc rokas augšā? Atslēgas vārds – pastiepties! Un tagad mēs varam turpināt, mēs varam pagriezt ķermeņa augšdaļu uz vienu pusi un ķermeņa augšdaļu uz otru pusi. It kā neko nedarām, bet es neteiktu, ka mums paliek aukstāks, – karstāks tikai."

Elkoņi un plaukstas nu ir iesildīti, un trenere turpina nu jau ar lielāku amplitūdu, veicot kustības abos virzienos – gan uz priekšu, gan atpakaļ: 

"Roka iet atpakaļ, apļojam. Kāpēc ne abas rokas uzreiz? Jo iespējams, ka sajūtas ir dažādas vienā un otrā locītavā, tāpēc vajadzētu sākt ar asimetriskām kustībām. Plaukstas bija, elkoņi bija, plecs ir, ieelpojam dziļi elpu un atpakaļ! Tagad pamēģinām abas rokas augšā, uz āru. Es vienmēr saku, ka mēs imitējam tautas deju kolektīvu. Tagad rokas ir vairāk vai mazāk izkustinātas, jau ir tā kā labāk."

Nākamais tiek piedāvāts vingrojums – drīzāk kustība, kas atgādina skriešanu, taču nepieceļoties no krēsla. Ja vēlaties sasildīties, trenere iesaka uzlikt pulksteni un, kustinot rokas, "skriet" apmēram minūti.  

"Nākamais, ko es piedāvāju, kad jau ir siltāk, vajag noteikti noliekties uz vienu pusi, bet te ir viena piebilde. Ja jūs atbalstīsiet roku, plecs būs pacelts, es piedāvāju to nedarīt, vienkārši pastiepties," turpināja trenere.

Nākamais – jāsasilda kājas. Jāapsēžas vairāk uz krēsla malas, vislabāk bez apaviem. Kājas vienkārši izstiepjam pamīšus uz priekšu – te vienu, te otru; tā, lai jūtam, ka izstiepjam visus kāju muskuļus. Pēc tam jāpieceļas kājās, jānostājas aiz krēsla, novietojot rokas uz atzveltnes un atkāpjoties, lai varētu noliekties.

Visi vingrojumi neaizņēma vairāk par 10–15 minūtēm, un, tos veicot, var labi sasildīties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti