Ir dzirdēts, ka karstā laikā ir vēlme mazāk ēst. Ja maz ēdam un daudz kustamies, svars kritīsies, taču cerēt, ka, daudz ēdot un svīstot, mēs zaudēsim svaru, nebūs pareizi. „Svīstot mēs zaudējam ūdeni. Bieži uzskata, ka, svīstot pirtīs vai sporta nodarbībās, tiek izsvīsti tauki, taču tas ir tikai šķidrums, kas no organisma tiek izvadīts," skaidroja uztura speciāliste Anita Baumane, piebilstot, ka tāpēc ir nepieciešams pietiekami daudz ikdienā uzņemt šķidrumu.
"Ūdens ir vajadzīgs ļoti daudziem fizioloģiskajiem procesiem mūsu organismā – gan barības vielu transportēšanai, gan ķermeņa temperatūras regulēšanai, locītavām un ādai," uzsvēra Anita Baumane.
Uztura speciāliste teica, ka optimālais ūdens daudzums, kas cilvēkam būtu jāuzņem, – divi, divi ar pusi litri dienā, taču katram tas ir individuāli: "Citam vajadzēs divus litrus dienā, citam varbūt pat trīs litrus, tas atkarīgs no ikdienas režīma un laika apstākļiem."
Ūdens patēriņš sportojot
Papildus ūdeni vajadzētu dzert, ja nodarbojas ar sportu, arī pirms nodarbībām, ne tikai to laikā. Kā stāstīja speciāliste, ir dzirdēti mīti, ka ūdeni sportošanas laikā nedrīkst dzert, jo tā ir papildu slodze sirdij.
Uztura speciāliste minēja, ka nevajadzētu vienā reizē izdzert 200 vai 500 ml ūdens, bet iemalkot nodarbību laikā un mitrināt organismu ar ūdeni pirms nodarbībām.
Šķidrums tiek zaudēts ne tikai sportojot, bet arī peldot, tāpēc ir svarīgi to uzņemt, skaidroja speciāliste: "Peldot arī tiek zaudēts šķidrums – caur sviedriem, izelpu, tāpēc, peldot baseinā vai atklātā ūdenstilpē, šķidrums ir jāuzņem."
Kādu ūdeni patērēt ikdienā?
Ikdienā būtu ieteicams dzert ūdeni ar mineralizācijas pakāpi zem 1,5 vai dzert to tīru. Ja lietojam minerālūdeņus ar garšām, ieteicams pievērst uzmanību ne tikai mineralizācijas pakāpei, bet arī tam, cik daudz cukura tas satur.
"Dažreiz 300 ml saldinātā dzērienā ir pat 40 grami cukura, kas ir apmēram 4 tējkarotes."
Dažkārt cilvēki uzskata, ka organisms ir tik gudrs, ka jālieto tik daudz ūdens, cik prasās. Uztura speciāliste skaidroja, ka tas ir individuāli: "Varbūt cilvēks uzņem ūdeni ar produktiem, piemēram, ar dārzeņiem vai augļiem, līdz ar to viņam var pietikt ar litru dienā, jo viņš ēd veselīgi, sabalansēti un uzņem pietiekami daudz šķidruma ar produktiem."
Ūdens patēriņš ikdienā
Ja cilvēks sver, piemēram, 60 kilogramus, dienā optimāli būtu jāizdzer pusotrs litrs. Šo ūdens daudzumu vajadzētu sadalīt uz vairākām dzeršanas reizēm, skaidroja Baumane. Jo brīdī, kad parādās slāpes, organisms jau sāk izžūt.
"Cilvēkiem ir trīs vietas – darbs, mašīna un mājas –, kurās vajadzētu atrasties ūdens pudelei. Ja acu priekšā būs ūdens, mēs noteikti padzersimies," rekomendēja speciāliste.
Pēc viņas teiktā, slāpes remdināt ar saldinātām sulām nebūtu ieteicams, it īpaši, ja cilvēks vēlas zaudēt svaru, turklāt ar sulām mēs neuzņemam šķiedrvielas.
Vai ūdens organismā var būt par daudz?
Ja dienā ir jāizdzer 2,5 litri, bet tā vietā cilvēks izdzer piecus litru ūdens, noteikti būtu jāpievērš uzmanība, ja ir hroniskā nieru mazspēja, kad nieres nespēj izdalīt tik daudz šķidruma. Baumane pieļāva, ka ir iespējams pārdzerties ūdeni, rezultātā pastiprināti zaudējot minerālvielas – nātriju un kāliju, taču šādi gadījumi ir ļoti reti.
Kā mudināt bērnus dzert ūdeni?
Uztura speciāliste rekomendē ūdens glāzē vai pudelē iebērt odziņas, piemēram, meža zemenes vai upenes, tādā veidā radot interesi bērnam, ka glāzē kaut kas peld, un tas varētu ieinteresēt viņu dienas laikā ūdeni izdzert, piemēram, bērnam pasniedzot to kā spēli – "izdzersi ūdeni, tiksi pie odziņas."
Ūdens trūkums organismā
Pazīmes, kas liecina, ka organismam trūkst ūdens, ir nogurums, vieglas galvassāpes un slāpes. Nereti redzams, ka, piemēram, biroja darbiniekiem, kas sēž pie datora, sāk trūkt enerģijas, ir vēlme apēst kaut ko saldu, taču speciāliste uzsvēra, ka bieži vien pietiek, ja padzeras ūdeni, tādā veidā atgūstot gan enerģiju, gan koncentrēšanās spējas, arī galvassāpes pāriet.
"Ja cilvēkam ūdens dzeršana ir kā rīta rituāls, tad, protams, viņš to var darīt, bet nav obligāti pirms brokastīm jādzer ūdens, taču dienas laikā gan jādomā, kā uzņemt šķidrumu," sacīja speciāliste.
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs Kārlis Trušinskis izteicās, ka der atcerēties – karstums ne vienmēr ir vienas dienas jautājums, īpaši ja piedzīvojam nedēļas karstumu, tas iedarbojas arī hroniskā veidā.
Ja cilvēkam ir sirds slimības, profesors ieteica uzturēties ēnā, vēsās telpās, darbam izmantojot rīta stundas no pulksten 7.00 – 10.00, bet pēcpusdienā, sākot no 16.00, un neatrasties tiešos saules staros.
Trušinskis ieteica atvēsināties aukstā dušā vai kādā ūdenstilpē, un, protams, dzert aptuveni 8–10 glāzes ūdens dienā. Vēl viens ieteikums, ko vajadzētu ņemt vērā, – jāizvēlas telpas ar kondicionētu gaisu. Ja ir vēlme nodarboties ar fizisku slodzi, jāņem vērā, ka karstā laikā tā nedrīkst būt pārāk intensīva.
"Karsts laiks organismam ir stress – sirdij jāstrādā ātrāk, mums jāelpo ātrāk, lai organisms nodrošinātu tādu pašu temperatūru kā ziemā," skaidroja Trušinskis. Ja ir šaubas par savu veselību, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Minerālvielu nozīmīgums organismā
Dehidrēšanos gana efektīvi var noteikt pēc urīna krāsas – jo dzeltenāks urīns, jo vairāk nepieciešams dzert ūdeni, uzsvēra gastroenterologs Anatolijs Danilāns, piekodinot, ka karstā laikā ļoti svarīgs ir minerāļsāļu zudums.
Arī uztura speciāliste Liene Sondare ieteica karstā laikā uzturā lietot minerālūdeņus, piebilstot, ka parasts ūdens ir labs, taču no tā nevarēs atdzerties. Ieteikums ir arī lietot augļus. Piemēram, pieliekot klāt ūdenim ogas no saldētavas un pievienojot šķipsniņu sāls un cukura. Šādā veidā var iegūt labāku dzērienu par parastu ūdeni, un netiks zaudēts organismam nepieciešamais nātrija daudzums.
