Zināmais nezināmajā

Arheoloģiskie pētījumi Nikaragvā. Ditas Auziņas unikālā pieredze

Zināmais nezināmajā

Dzīvnieku inteliģence - vai varam to izmērīt un sarindot?

Atšifrēt cilvēka genomu ir teju tas pats, kā lasīt valodā, kuru nesaprotam

Kā ģenētika ietekmē izredzes saslimt ar cukura diabētu. Skaidro endokrinoloģe

Zināms, ka pirmā tipa diabēta gadījumā noslieci uz slimību nosaka tieši gēni, bet arī otrā tipa diabēta gadījumā lielāka iespēja ir saslimt tad, ja ģimenē kāds ar to jau slimo. Atšķirība ir tāda, ka otrā tipa gadījumā cilvēks pats daudz ko var ietekmēt, ja nesmēķē, ēd veselīgi un sporto, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja endokrinoloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošā pētniece Jeļizaveta Sokolovska.

Gan pirmā, gan otrā tipa diabēta gadījumā iespēju saslimt ietekmē cilvēka ģenētika, taču pirmā tipa cukura diabēts ir retāka saslimšana un to gēni ietekmē vairāk, norādīja Sokolovska: 

“Pirmā tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, tas ir pats galvenais, kas nosaka to pamatu.

Autoimūna slimība ir, kad mūsu organismā izstrādājas antivielas, kas uzbrūk dažādiem orgāniem un traucē to funkciju.”

“Pirmā tipa cukura diabēta gadījumā antivielas uzbrūk aizkuņģa dziedzera šūnām, kas producē insulīnu, bet ir arī psoriāze, kad antivielas vēršas pret ādas struktūrām, ir vitiligo, kad antivielas vērstas pret ādas melonīnu producējošām šūnām, ir reimatoīdais artrīts, kad antivielas vērstas pret locītavu dažādām struktūrām,” viņa minēja piemērus. 

Turklāt cilvēkam, kuram ir viena autoimūna slimība, bieži ir vēl kāda cita autoimūna slimība, un ģimenēs ir izsekota šī saistība, kad, ja mammai vai tētim ir autoimūnais tireoidīts, tad bērnam ir lielāks risks gan uz pirmā tipa cukura diabētu, gan uz virsnieru autoimūnu mazspēju, stāstīja Sokolovska: 

“Tieši pirmā tipa gadījumā šo ģenētisko predispozīciju nosaka gēni, kas ir atbildīgi par imūnās sistēmas pareizām funkcijām.“

Vienlaikus ir situācijas, kad ģimenes lokā šādu gadījumu nav, dzīvesveids arī ir veselīgs, bet cilvēks tāpat saslimst. Sokolovska skaidroja to ar faktu, ka ne visi ģenētiskie faktori ir izpētīti līdz galam, turklāt, kā zināms, vienam gēna nesējam tas izpaudīsies, citam var neizpausties. 

Par otrā tipa cukura diabētu savukārt zināms, ka tas bieži ir neveselīga dzīvesveida rezultāts, taču arī šajā saslimšanā var vainot iedzimtību. “Otrā tipa cukura diabēts mums ir dominējošais, Latvijā tagad jau ap 100 tūkstošiem pacientu ir reģistrēti, bet tas noteikti nav viss skaitlis, jo joprojām diagnostika mums pieklibo,” stāstīja endokrinoloģe. 

“Arī tur visas pēdējās publikācijas [liecina, ka] no 30 līdz 70 procentiem ir ģenētiskais komponents. 

Tātad, ja vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām ir otrā tipa cukura diabēts, risks ir daudz lielāks saslimt, bet var daudz ko darīt. 

Atšķirībā no pirmā tipa cukura diabēta, kur mums vēl nav skaidrs, ko darīt, ar otrā tipa ir skaidrs, nedrīkst uzbaroties un vajag kustēties, nedrīkst smēķēt. Tur tam dzīvesveidam ir skaidrāka nozīme,” uzsvēra Sokolovska.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt