Kā emocionālā veselība ietekmē fizisko. Skaidro profesore Ancāne

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ja cilvēks emocionāli nejūtas labi, tas ir tikai laika jautājums, kad arī fiziskā veselība būs ietekmēta, Latvijas Radio 2 padomu ciklā “Dzīvo vesels” norādīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, ārste psihoterapeite Gunta Ancāne. Savukārt emocionālo veselību apdraud vairāki faktori, viens no tiem ir bērnības traumas, viņa skaidroja. 

Profesore Gunta Ancāne par emocionālo veselību
00:00 / 03:41
Lejuplādēt

Emocionālā veselība nozīmē to, cik labi cilvēks jūtas jeb emocionālo labsajūtu, skaidroja profesore: “Ja viens cilvēks saka, es jūtos labi, mierīgi līdzsvaroti, protams, man – kā visiem – ir problēmas, bet es ar tām tieku galā, es jūtu spēku sevī atrisināt problēmas, tad mēs varam teikt, ka cilvēkam ir laba emocionālā veselība, laba veselība vispār.”

“Tad, kad cilvēks emocionāli nejūtas labi, tas ir tikai laika jautājums – arī fiziski cilvēks sāk nejusties labi,” Ancāne norādīja. 

Fiziskie simptomi gan var variēt. Tie var būt virspusēja līmeņa jeb funkcionāla rakstura, kad traucēta kāda konkrēta orgāna darbība, saspringusi vai pārāk atslābusi, piemēram, kuņģa vai zarnu sieniņa. 

“Vai šie traucējumi rodas dziļākā līmenī, kad pats iekšējais orgāns tiek bojāts, piemēram, čūla parādās, bet viens ir skaidrs – laba emocionālā veselība vai laba emocionālā labsajūta nozīmē, ka cilvēks fiziski būs vesels,” uzsvēra profesore. 

Viņa skaidroja, ka cilvēka psihisko veselību apdraud dažādas lietas. Viens no apdraudējumiem ir bērnības traumas, jo vecāki, paši neapzinoties vai apzinoties, ar darbībām vai vārdiem bieži vien nodara pāri saviem bērniem. 

“Šīs bērnības emocionālās traumas bērns nekad neaizmirst, vismaz ne zemapziņas, tātad ne smadzeņu līmenī. Bioķīmiski šīs traumas ierakstās cilvēka psihē kā tādā datorprogrammā un ar tādu sāpīgu impulsu visu dzīvi cilvēkam liek sevi just,” Ancāne skaidroja. 

Bērnības traumas var izpausties gan kā ķermeņa simptomi vēlāk dzīvē, gan kā uzvedības traucējumi bērnu un pusaudžu vecumā. Pieaugušo vecumā šie paši uzvedības traucējumi izpaudīsies kā riskanta uzvedība, kā atkarības, kā veselībai kaitīgu vielu, piemēram, alkohola, narkotiku, lietošana. Izpausmes veidi var būt dažādi. 

“Visi tie veidi ir cilvēkam sāpīgi, un redzam, ka cilvēks zaudē iespēju savu dzīvi nodzīvot tik skaisti, bagāti, pilnasinīgi, kā būtu varējis, ja šo bērnības traumu nebūtu. Tie paši tā saucamie kompleksi jau arī ir tikai un vienīgi bērnības emocionālo traumu sekas,” norādīja profesore. 

Viņa piebilda: “Vāciešiem ir daudz pētījumu, angļiem ir daudz pētījumu par šo jautājumu. Viņi ir to definējuši īsi – emocionāls distress bērnībā saskrāpē nervu sistēmu un rada situāciju, kad cilvēks kā pieaudzis jau biežāk par apkārtējiem slimos ar psihiskām slimībām.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti