Zināmais nezināmajā

Skujkoku migrācija senatnē un to adaptācija ziemeļu klimatā

Zināmais nezināmajā

Putnu kooperācija: melnā mušķērāja neparastā daudzsievība

Pasauli gaida jauna epidēmija - antibiotiku rezistence

Kā baktēriju rezistence pret antibiotikām apdraud slimnīcu darbu

Pasaulē arvien pieaugošā baktēriju rezistence pret antibiotikām apdraud slimnīcu darbu, īpaši lielās operācijas un intensīvo terapiju pēc tām, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes profesors P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis. Viens no veidiem, kā cīnīties pret šo problēmu, būtu antibiotiku patēriņa krasa samazināšana pasaulē.

Baktēriju rezistence nozīmē, ka konkrētas slimības, ko ierasti ārstē ar antibiotikām, vairs nevar izārstēt, jo baktērijas pret antibiotikām ir kļuvušas rezistentas, skaidroja Dumpis.

Apjomīgs pētījums ir atklājis, ka pasauli gaida jauna epidēmija, kas 2019. gadā bija nāves iemesls vairāk gadījumu nekā malārija un AIDS, – tā ir baktēriju rezistence pret antibiotikām.

“Mēs ar to sastopamies medicīnā, un ne tikai cilvēku medicīnā, bet arī veterinārajā, kad baktērijas, kas izraisa noteiktas slimības, mēs esam ieraduši ārstēt ar konkrētām antibiotikām, un tad vairāk šīs antibiotikas nedarbojas, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas pret šīm antibiotikām,” skaidroja Dumpis. 

Cilvēki mēdz jaukt un uzskatīt, ka pārmērīgi lietojot antibiotikas, cilvēks pats kļūst rezistents, bet tā nav, skaidroja Dumpis:

“Cilvēks nekļūst rezistents pret antibiotikām, baktērijas kļūst. Jūs varat nelietot antibiotikas 10 gadus, nokļūt situācijā, kurā inficējaties ar rezistentu baktēriju un jums antibiotikas nedarbosies.

Tas nav saistīts ar cilvēka paša organismu, tas ir saistīts tīri un tikai ar baktērijām.”

Tāpat netiek runāts par kādām jaunām saslimšanām – letālas antibiotiku rezistences gadījumā var kļūt jau esošās. 

“Viennozīmīgi nerunājam par jauna tipa slimībām, mēs runājam par tām pašām. Vislielākās problēmas ārpus slimnīcām ir urīnceļu infekcijas un ādas, zemādas augoņi, bet vistrakāk ir ar urīnceļu infekcijām,” Dumpis norādīja.

“Cita lieta ir slimnīcas, kur rezistence ne tikai apdraud ārstēšanu, bet īstenībā apdraud slimnīcu darbību, un īpaši apdraud lielās operācijas, piemēram, transplantācijas, sirds operācijas, onkoloģiskās operācijas un intensīvo terapiju pēc šīm operācijām,” viņš skaidroja.

“Tātad, ja reanimācijas nodaļā ir daudz multirezistentu baktēriju, tad milzīgais darbs, kas ir ieguldīts aknu transplantācijā vai sirds transplantācijā, var vienkārši izbeigties, tāpēc ka pacients inficējas ar baktēriju, kuru nevar izārstēt ar antibiotikām,” skaidroja Dumpis.

Tāpat profesors skaidroja, ka situāciju pasliktinājusi arī Covid-19 krīze: "Situācija pasliktinās lēnām, bet pasliktinās. Ievērojami situāciju konkrēti Latvijā pasliktināja Covid-19 krīze, jo daudzi cilvēki nonāca slimnīcās, tika vairāk lietotas antibiotikas, arī mājas apstākļos.”

“Cilvēki nonāca intensīvās terapijas nodaļās, kur arī apstākļi ir diezgan dramatiski, jo vajag pacientu gultas, bet ir maz vietas.

Tāpēc rezistences situācija ir pasliktinājusies Latvijas slimnīcās, droši vien arī ārpus tās, tieši Covid-19 pandēmijas dēļ," situāciju raksturoja Dumpis.

Viņš norāda, ka arī citviet pasaulē situācija ir kļuvusi sliktāka. Vissliktākā situācija ir Āfrikā un Āzijā, tur ir milzu problēmas ar rezistenci gan slimnīcās, gan ārpus. Latvijā pamatā problēmas ir slimnīcās.

"Šī ir globāla problēma, un risinājumi ir ārkārtīgi sarežģīti – gan naudietilpīgi, gan darbietilpīgi. Tie nav vienkārši saprotami ne politiķiem, ne sponsoriem, ne arī šo pasākumu realizētājiem dzīvē," atzina Dumpis.

Situācijas risināšanas iespējas ir dārgas un laikietilpīgas, viņš norādīja:  "Ir divi nopietni virzieni – krasi jāsamazina antibiotiku patēriņš. Mazināt spiedienu, kas liek selekcionēt rezistentās baktērijas. Un jāuzlabo infekciju kontrole jeb sociālie un higiēnas apstākļi, kas ir vēl sarežģītāk, piemēram, jaunattīstības valstīs."

Viens iespējamais risinājums būtu vakcīnas, bet šajā situācijā patogēnu ir pārāk daudz un dažādi. ”Ja mums ir vajadzīgas vakcīnas, mēs nerunājam vairs par vienu vakcīnu, mēs runājam par 11 dažādām vakcīnām, jo, ja mēs tiekam galā ar vienu baktēriju, pārējās nāks vietā,” Dumpis skaidroja.

"Vēl ir zinātniski mēģinājumi attīrīt dabu no antibiotikām, risinājumi, kas vēl nav īsti aptverami. Kaut kādā veidā cīnīties ar to, ka antibiotikas nenonāk apkārtējā vidē, vai zarnu traktā rezistentās baktērijas inaktivēt. Tas ir jau nākotnes jautājums." 

Vēl risinājums, kas jau tiek īstenots, ir jaunu, stiprāku antibiotiku radīšana. Bet tas ir dārgs pasākums, un jaunās zāles nedarbosies uz visām baktērijām. Turklāt arī pašas zāles maksās dārgi.

"Tas notiek un ir jādara, bet tas nebūs atrisinājums jautājumam. Jaunas stiprākas antibiotikas varētu būt risinājums bagāto valstu reanimācijas nodaļās. Tas jau parādās, taču šādas antibiotikas vienas dienas kurss maksā apmēram 300 eiro," norādīja Dumpis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt